Liela daļa sabiedrības uzskata, ka likumdevējiem būtu jāpārskata bijušajiem valsts prezidentiem piešķiramo labumu samērīgums, savukārt paši kādreizējie valsts vadītāji norāda – valsts garantētās privilēģijas viņiem ir nepieciešamas, lai turpinātu aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Portāla nra.lv veiktā aptauja liecina, ka 80% aptaujāto uzskata: garantijas, kas pienākas bijušajiem valsts prezidentiem, ir pārmērīgas. 60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka jau sen būtu jāmaina attiecīgā likumdošana, bet 20% ir pārliecināti, ka eksprezidenti visu, kas tiem pienācās, saņēma savu pilnvaru laikā, savukārt tagad lielās pensijas viņiem ļaujot visu nepieciešamo iegādāties pašiem.
Nenāk par labu reputācijai
Arī Zaļo un zemnieku savienības līderis, 11. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis šonedēļ intervijā Neatkarīgajai atzina, ka pārmērīgās privilēģijas nenākot par labu kādreizējo prezidentu reputācijai. Viņaprāt, daudz pareizāka esot pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcība, atsakoties no Jūrmalas rezidences un algas.
Latvijā ir trīs eksprezidenti: Guntis Ulmanis, Vaira VīķeFreiberga un Valdis Zatlers. To, kādas privilēģijas viņiem pienākas, kad beidzas amata pilnvaru laiks, nosaka likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, kas pieņemts 1995. gadā un kopš tā laika mainīts divas reizes, ne reizi pēc būtības nepārskatot bijušajiem prezidentiem piešķiramās garantijas.
Piemēram, eksprezidentu pensijām valsts šogad tērēs 54 tūkstošus latu, kas ir likumā noteiktie 50% no 3000 latu lielās Valsts prezidenta algas. Tādējādi bijušie valsts vadītāji katrs saņem apmēram 1500 latu mēnesī. Savukārt līdz 4. jūnijam notiek iepirkums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera ģimenei nepieciešamo dzīvokli, kam jābūt 180 līdz 250 kvadrātmetru plašai mītnei Rīgas centrā. Eksperti lēš, ka šāda īpašuma cena varētu būt aptuveni 3300–3800 eiro par kvadrātmetru jeb dārgākajā variantā nepilns miljons eiro. Pirms dažām dienām V. Zatlers ticis arī pie 2012. gadā ražotas limuzīna klases automašīnas Audi A8, kuras cena bijusi 65,3 tūkstoši latu.
Iegūta unikāla pieredze
Bijusī Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga Neatkarīgajai atzīst: «Man ir būtiski visi labumi, kas atbilstoši likumiem man kā bijušajai valsts prezidentei tiek sniegti. Tos visus patiešām novērtēju un izmantoju. Un Latvijas prakse šajā gadījumā ir atbilstoša starptautiskajai.» Savukārt eksprezidents Guntis Ulmanis sarunā ar Neatkarīgo stāsta: «Teikt, ka apsardze eksprezidentiem nav nepieciešama, un publiski no tās atteikties būtu likteņa izaicināšana. Mazums, kādi huligāni vai psihiski nelīdzsvaroti cilvēki to var izmantot. Es apsardzes jautājumu esmu atrisinājis, taču sīkākus komentārus nesniegšu, jo tāda ir vienošanās ar drošības dienestiem. Savukārt privātais sekretārs eksprezidentam noteikti ir nepieciešams. Tas ir cilvēks, kurš izvērtē zvanus, veido tikšanos plānu, palīdz sagatavot dažādas vēstules un citus dokumentus. Es savu sekretāru, protams, nesūtu uz veikalu un neuzdodu privātus uzdevumus, taču eksprezidenti ir publiskas personas, kuras tiek aicinātas uz daudziem pasākumiem, saņem neskaitāmus zvanus, ierosinājumus. Viens pats ar to visu es nevarētu tikt galā.» Komentējot viņam piešķirto auto, G. Ulmanis akcentēja, ka viņš neesot iejaucies mašīnas iegādes procesā par vēlamo auto marku vai komplektāciju: «Kādu man piešķīra, tādu mašīnu arī lietoju.»
Arī V. Zatlers, kurš pašlaik ir 11. Saeimas deputāts, norāda, ka, pēc viņa domām, nebūtu korekti, ja eksprezidenti izteiktu vēlmes attiecībā uz viņiem piešķiramajiem auto. «Nodrošinot likumā paredzētās privilēģijas, valsts ņem vērā objektīvus aprēķinus, un nebūtu pareizi, ja šajā procesā tiktu ņemti vērā subjektīvi aspekti. Man svarīgākais nav tas, cik mašīna ir liela vai dārga, bet gan tās ērtums,» vērtēja V. Zatlers.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tieši V. Zatlera auto iepirkums radīja aizdomas par pārmērīgi detalizētu aprakstu un nesamērīgām prasībām. Mediji ziņoja, ka V. Zatlera vajadzībām izsludinātajā konkursā tika meklēts luksusa klases pilnpiedziņas automobilis, kuram jābūt limuzīna pagarinātai versijai ar četrām durvīm un ksenona tuvās un tālās gaismas priekšējiem lukturiem. Auto bija jābūt arī dalītai klimata kontrolei un audio sistēmai ar skaļruņiem priekšā un aizmugurē. Nolikumā tika izvirzītas visai specifiskas prasības attiecībā uz auto izskatu – mašīnai jābūt melnā metāliskā krāsā ar brūnu ādas salona apdari, salonā jābūt izmantotiem arī koka apdares dekoriem.
V. VīķeFreiberga pašlaik pārvietojas ar 2006. gadā par 67 tūkstošiem latu pirkto Mercedes S 500, ar kura tehnisko stāvokli eksprezidente nav apmierināta. Savukārt G. Ulmanis pārvietojas ar Audi A 8, ko viņa vajadzībām īrē Valsts prezidenta kanceleja.
Komentējot dzīvokļu piešķiršanu bijušajiem prezidentiem, V. Zatlers akcentēja, ka «par dzīvokļa iegādi noteikti būtu jākonsultējas ar eksprezidentiem, jo tā ir cilvēka privātā telpa». Savukārt apsardze, kas lielai daļai sabiedrības varētu šķist pārmērīga ekstra, pēc V. Zatlera teiktā, nemaz neesot tik patīkama privilēģija. «Pie apsardzes ir jāpierod, jo tā ir zināma iejaukšanās privātajā dzīves sfērā. Taču savas prezidentūras laikā mēs katrs esam pieņēmuši daudzus un dažādus lēmumus, kas, iespējams, kādam psihiski nelīdzsvarotam cilvēkam var radīt arī agresiju. Līdz ar to atteikšanās no apsardzes ir rūpīgi jāapsver,» klāstīja politiķis. V. Zatlers arī uzsvēra: «Prezidentūra salauž ierasto dzīves ritmu, tā kardināli un uz neatgriešanos maina cilvēka dzīvi. Būtiski ir tas, ka prezidentūras laikā tiek gūta unikāla pieredze, un būtu nepiedodami, ja pēc pilnvaru beigām tā tiktu zaudēta. Tādēļ eksprezidentiem noteikti ir aktīvi jāiesaistās sabiedriskajā dzīvē, un tieši šiem mērķiem ir nepieciešamas arī visas valsts piešķirtās privilēģijas.» n
***
Bijušo valsts prezidentu privilēģijas
Likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 10. pants.
(1) Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts:
1) ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma;
2) lietošanā vienu valsts dzīvokli;
3) lietošanā vienu automašīnu;
4) sekretāru.
(2) Valsts drošības iestādes informē personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, par tās drošību, un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.
(3) Valsts prezidents ir diplomātiskās pases turētājs arī pēc amata pildīšanas termiņa beigām.
11. pants.
Šā likuma 10. pantā minētās sociālās un citas garantijas persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no pirmās dienas pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas līdz mūža beigām un neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
