Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā piena iepirkuma cenai vajadzētu nedaudz pieaugt, vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvis Mārtiņš Trons.
Viņš izteica pateicību banku sektoram par kredītu atmaksas termiņu pagarināšanu un kredītbrīvdienu piešķiršanu nozares uzņēmējiem sarežģītajā situācijā. «Var nosaukt tikai kādu vienu vai divus gadījumus, kur kāda saimniecība aizgāja pa grunti. Prieks, ka bankas ir gatavas risināt šos jautājumus. Ja paskatāmies prognozes par piena cenām, tad gada beigās, nākamā gada sākumā piena cenai vajadzētu mazliet kāpties,» teica Trons.
Viņš piebilda, ka lauksaimniecības sektorā kopējos kreditēšanas apjomus varētu veicināt lielākas valsts garantijas ģimenes mājokļa programmā. «Iespējams, tiem jaunajiem speciālistiem vai tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kas grib nopirkt vai uzbūvēt mājokli lauku reģionā, ir īpaši lielas problēmas [dabūt kredītu]. Skaidrs, ka banka finansē un kreditē mājokļa iegādi lielajās pilsētās, bet ar laukiem ir mazliet švakāk, jo tas ir mazliet riskantāks darījums. Droši vien, no valsts puses, būtu pareizi, ja valsts uzņemtos kaut kādu lielāku atbildību, garantiju un jaunajiem speciālistiem varētu iedot nevis 10%, bet varbūt 20-30% garantiju,» teica Trons.
Tāpat viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā svarīgi būtu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt arī reinvestēto peļņu, jo pietiekami daudzos gadījumos lauksaimnieki vēlas iegādāties zemi un veikt lielākas investīcijas.
Zemnieku pārstāvis arī aicināja bankas izstrādāt vienotus nosacījumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi. «Lauksaimniekiem ir svarīgi, lai tuvāko gadu laikā mēs pārņemtu Rietumeiropas pieredzi, kur komercbankas ir gatavas izsniegt aizdevumu 100% apmērā no novērtējuma un kur bankas ir gatavas izsniegt aizdevumu zemes iegādei termiņā līdz 30 gadiem,» uzsvēra Trons.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis skaidroja, ka nav iespējama šāda situācija. Banku regulators kopā ar Eiropas Komisiju (EK) esot ļoti precīzi uzlicis noteikumus, pēc kādiem bankām ir jāceno kapitāls, un līdz ar to bankas nevar izsniegt aizdevumu 100% apmērā no zemes novērtējuma.
Saeimas Budžeta komisijas vadītāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pauda atbalstu «Zemnieku saeimas» priekšlikumam valstī sniegt lielākas garantijas nekustamā īpašuma iegādei sevišķi situācijās, kad īpašuma vērtība ir maza, jo tas varētu veicināt kreditēšanas portfeļa pieaugumu.
Turpretī Bičevskis norādīja, ka tas nav iespējams, kamēr Latvijā ir brīva ekonomika, kuru regulē konkurences tiesības un patērētāju tiesību aizsardzība. Brīvās ekonomikas apstākļos tirgus dalībnieki, kas investē savu naudu, drīkst izvēlēties riska profilus regulatora noteiktajās robežās.
