Pēc dažiem gadiem Latvijā varētu būt vietējās arbūzu un meloņu šķirnes - tās apņēmies radīt šo saldo ogu audzēšanas entuziasts Latvijā Jānis Haļzovs, otrdien vēstīja LNT.
Vecajās Bulduru dārzkopības vidusskolas mācību siltumnīcās aiz laika zoba un arī garnadžu apskādētajām stikla sienām aug vairāk nekā tūkstoš arbūzu un meloņu stādu. Puķkopis un arbūzu audzēšanas entuziasts Haļzovs tur raksta jaunu vēsturi - selekcijas ceļā top vietējās šķirnes, kas varētu būt pieejamas jau pēc dažām vasarām.
"Tas ir pilnīgi reāli, arbūzi varbūt nedaudz ātrāk. Tur vajadzētu ģenētiskās vienveidības pārbaudi uztaisīt. Bet noteikti pēc četriem gadiem mums jau būs tas, kas pretendē un būtībā tūlīt tiks sertificēts," komentēja Haļzovs.
Lai arī iepriekšējie mēneši esot bijuši arbūziem un melonēm labvēlīgi, tomēr šī gada raža pat siltumnīcā ienākšot krietni vēlāk. Āfrikas izcelsmes lielogas vēl tikai nogatavojas, bet pērn šajā pašā laikā jau esot novākta apmēram tonnu liela raža. Un šogad pētnieki lēš, ka tā ne tikai par mēnesi aizkavēšoties, bet būs arī apmēram piecas reizes mazāka.
Arī audzētājiem Gulbenes un Rucavas novadā raža uz lauka vēl gatavojas.
"Salīdzinot ar pagājušo gadu, vismaz man šogad ir arbūzi. Bet, salīdzinot ar citiem gadiem, ir krietni sīkākas tās ogas un arbūzi nav izauguši līdz tam lielumam, kā viņiem būtu jāaug," teica arbūzu audzētāja Gulbenes novadā Tatjana Ābeltiņa.
Savukārt arbūzu audzētājs Rucavas novadā Artis Ķūsis norādīja, ka šis gads ar slapjumu ļoti "iegrieza", lai gan siltuma un vēja ziņā gads bija labāks nekā pagājušais.
Pirms gada Rucavas novadā audzētie arbūzi pirmo reizi nonāca lielveikalu tīklos visā Latvijā, šogad piedāvājumu plānots paplašināt.
"Provizoriski es ceru uz sešām tonnām, bet - kā būs dzīvē - redzēsim," teica Ķūsis.
Jūlija beigās pirmo ražu paguvis novākt un Liepājas tirgū pārdot Rolands Dambis, kurš pašmāju arbūzus Grobiņas novada Medzē audzē vairāk nekā 20 gadu. Viņš stāsta, ka šis gads sākotnēji izskatījies cerīgi, vien salduma dažām šķirnēm šogad esot mazāk. Sliktāk esot ar vēlo ražu.
"Vakar, kad lasījām arbūzus, tie visi peldēja. Līdz pus zābakam ūdenī, tā kā vēlā raža noteikti nebūs," secināja Dambis.
Neskatoties uz nedienām, arbūzu audzētāji nozarei saskata lielu potenciālu nākotnē - tā varētu būt interesanta tūristiem un arbūzi ir daudzveidīgi izmantojami uzturā.
"Mēs varam audzēt un ēst sievišķos un vīrišķos ziedus svaigā veidā, tā ir lieliska pārtikas piedeva, tāpat kā Francijā ar sieru ēst pie salātiem, un varbūt pat mēs varam izveidot kādu pārtikas piedevu," vērtēja Haļzovs. Šķirņu kolekcionārs arī novērojis, ka vairojas interese arbūzus audzēt mazdārziņos.
