«Mūs, sevišķi mazos ražotājus, ļoti ietekmē pelēkais tirgus. Tagad tas ir ļoti populāri, piemēram, tirgojot zemenes - ir vesels tirdzniecības tīkls, kas ved iekšā importu, un tirgo to kā Latvijas preci. (..) Ja Polijā vai kādā citā valstī var dabūt zemenes par pusotru eiro, pārdot te par četriem eiro kilogramā un pielikt klāt izkārtni, ka tā ir Latvijas prece, tas ir labs ieguvums,» sacīja Bērziņš, piebilstot, ka šādā veidā negodīgi tirgotāji nopelna pietiekami, lai gūtu gan ienākumus, gan arī segtu nebūt ne mazos sodus.
Viņš norādīja, ka nereti ārvalstu izcelsmes prece tiek tirgota no pārvietojamām tirdzniecības vietām jeb tā sauktajiem ratiņiem, uzdodot to par vietējas izcelsmes. Lai arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aktīvi strādā pie tā, lai ierobežotu augļu un dārzeņu tirdzniecību bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, to pilnībā varētu izskaust tikai valdības lēmums samazināt PVN dārzeņiem. PVN likmes samazināšana sākumā radītu zaudējumus valsts budžetā, bet ilgtermiņā palielinātu iekasēto PVN apmēru budžetā, kā arī kāpinātu vietējais ražotāju pārtikas apmērus.
Bērziņš piebilda, ka PVN samazināšana pagaidām nav guvusi atbalstu valdībā. «Mums Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē bija vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, PVD un Valsts ieņēmumu dienestu, pārrunājām visas šīs problēmas. Atbildīgie dienesti atzīst, ka tirgū uztaisa pārbaudi, noķer pārkāpējus un uzliek sodus, bet vainīgie turpina tirdzniecību. (..) To varētu atrisināt tikai, samazinot visām šīm precēm PVN,» teica Bērziņš, piebilstot, ka tādējādi ārvalstu preci vairs nebūtu izdevīgi uzdot par vietējas izcelsmes.
Tāpat arī Uzņēmuma reģistram vajadzētu kontrolēt un nepieļaut reģistrēt tādus uzņēmumus, kuru amatpersonu sarakstā ir privātpersonas, kas agrāk tirgojušas neatbilstošas izcelsmes produkciju.
Viņš piebilda, ka nereti negodīgi uzņēmumi krāpjas arī ar PVN nomaksu, piemēram, dārzeņus izvedot caur vairāku valstu muitas noliktavām, kurās tiek pieprasītas fiktīvas PVN atmaksas. Līdzīgā veidā šāda veida krāpniecība notiek, produkciju realizējot ar vairāku juridisko personu starpniecību, un tādējādi izvairoties no PVN nomaksas. «Firma «Gurķis» nodod preci firmai «Tomāts», kurš to nodod firmai «Kāposts», «Kāposts» to nodod «Burkānam», un galu galā PVN ir pazudis un prece ir kļuvusi par Latvijas ražojumu,» teica Bērziņš.
Biedrības «Latvijas Dārznieks» mērķi ir pārstāvēt dārzkopju intereses valsts institūcijās, veidojot dārzkopības attīstībai labvēlīgu valsts ekonomisko politiku, un apzināt dārzkopības situāciju un tās attīstību Latvijā.
