Mafinu mākslu apgūt nav sarežģīti. Ja kaut reizi mūžā esi cepusi kēksu (un pat ja nekad to neesi darījusi), domājams, tu aptuveno mafinu recepti jau zini. Vienīgā atšķirība, ka mafinus cep mazās, speciālās formiņās, kuras var iegādāties teju katrā lielveikalā. Ja neesi pārliecināta, ka kēksiņu cepšana tev ies pie sirds, sākotnēji vari iztikt ar speciālām papīra formiņām. Tās veikalos atrodamas starp alumīnija folijas un cepampapīra ruļļiem.
Mafins ir demokrātisks gardums – tas tiek gatavots no visdažādākajām sastāvdaļām, ar pildījumiem un bez tiem. Un vēl piedevām ir gan saldie, gan sāļie mafini. Tāpēc tev nemaz nav jābūt saldummīlim, lai iecienītu šos jaukos, apaļos kēksiņus.
Turpinot slavas dziesmu mafiniem, vēl tikai jāpiebilst, ka savu popularitāti tie ieguvuši arī izmēra un formas dēļ. Ir tik vienkārši bērna skolas somā iemest pāris papīrā ietītus kēksiņus pusdienu pārtraukumam.
Arī pie galda mazie, skaistie apalīši izskatās daudz dekoratīvāk nekā tā lielie līdzinieki, tāpēc ir ideāls cienasts baļļukos un viesībās. Un, protams, neaizmirsīsim mafinu sākotnējo sūtību – būt uzkodai pēcpusdienas tējas dzeršanā.
Daži padomi, lai mafini izdotos garšīgāki
• Pildot mafinus veidnītēs, vienu no divpadsmit, ko liksi krāsnī, atstāj brīvu un tajā ielej ūdeni. Tad mafini cepot nesakaltīs.
• Ja mafinu pildīšanai izmanto veselus svaigu augļu gabaliņus, pirms pievienošanas mīklai apviļā tos miltos. Tad augļu gabaliņi mīklā iejauksies vienmērīgāk un nenogrims apakšā, kā arī cepoties nesalipinās to.
• Vislabāk mafini garšo tūlīt pēc cepšanas. Ja vēlies tos ēst mazliet vēlāk, izmanto treknākas (taukiem bagātākas) mafinu receptes.
• Ja vien nav citu norādījumu, mafini parasti jācep aptuveni 180 līdz 200 grādu karstā krāsnī.
• Centies cepot nevirināt krēsi, jo tā zūd siltums un mafini var sakristies, zaudējot savu gaisīgumu un garšu.
• Pārbaudi mafinus vien kādas piecas minūtes pirms paredzētā cepšanas laika beigām. Dažkārt mafinu virsiņas var pārāk strauji sabrūnēt un ir nepieciešama cepšanas temperatūras maiņa.
• Mafini ir gatavi, kad, iedurot tajos ar koka irbulīti, izvelkot tam nav pielipušas kēksa daļiņas.
• Ja vēlies mafinus padarīt par svētku ēdienu, izrotā tos. Mazajiem kēksiņiem lieliski piestāv cukura glazūra, uz kuras vari izkārtot speciālus kūku dekorus.
• Izmēģini pie mafiniem pasniegt aromatizētu sviestu vai ievārījumu. Tā var iegūt patiesas garšas simfonijas.
• Mafini, kurus vēlies sagriezt, pirms tam pilnībā jāatdzesē, tāpat kā tikko cepta maizīte, ar mafins, ja to griež karstu, saķep.
• Izmantojot lipīgu un ķepīgu pildījumu, piemēram, karameles vai gotiņas, ja cep mafinus metāla formiņās, tajās jāieklāj mafinu papīra groziņi. Tas ļaus lipīgo mafinu izvilkt no formas, neriskējot to neglābjami sadrupināt.
Sastāvdaļas:
45 g miltu
4 ēdamkarotes brūnā cukura
¼ tējkarotes kanēļa
2 ēdamkarotes auksta, mazos gabaliņos sagriezta sviesta
Mafiniem
105 g sviesta istabas temperatūrā
185 g cukura
2 lielas olas
360 g miltu
4 tējkarotes cepampulvera
½ tējkarote sāls
250 m piena
1 ½ tējkarotes vaniļas ekstrakta (var aizvietot ar vaniļas cukuru)
185 g svaigu vai saldētu, atlaidinātu melleņu
Uzkarsē krāsni līdz 190 grādiem. Mafinu pārkaisīšanai samaisi kopā visas sastāvdaļas. Vislabāk to darīt ar pirkstiem, lai veidotos tādas kā drupačiņas.
Mafiniem bļodā saputo sviestu un cukuru. Pa vienai pievieno olas, katru reizi masu kārtīgi saputojot. Citā traukā samaisi miltus, cepampulveri un sāli. Divos piegājienos sviesta masai pievieno miltu maisījumu, pašķaidot to ar pienu un vaniļas ekstraktu. Kārtīgi izmaisi, lai veidotos viendabīga mīkla. Ar lāpstiņu lēnām iemaisi mellenes, uzmanoties, lai tās neizšķīst. Ietauko mafinu formiņas un lej tajās mīklu. Pārkaisi mafinus ar sagatavotajām drupačiņām. Cep aptuveni 25 minūtes, līdz mafini gatavi.
