Tomēr palikušie 11% saimniecību var izraisīt sekas, kas atsevišķām līdzās esošajām lielajām saimniecībām var būt "nāvējoši".
Pārsvarā biodrošības pasākumus neievēro mazās saimniecības, kurās ir maz cūku, varbūt pat viena cūka, kas tiek turēta pašpatēriņam vai kā mīļdzīvnieks, sacīja Balodis.
Pārsvarā biodrošības neievērošana ir attieksmes jautājums, jo mazajām saimniecībām tas neprasa lielus līdzekļus.
Kā ziņots, PVD inspektori laikā no 18. līdz 22.jūlijam konstatējuši 32 jaunus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūku populācijā, turklāt pirmoreiz slimība konstatēta Siguldas, Jaunjelgavas un Ķeguma novadā, kur pa vienai slimai cūkai atrasts attiecīgi Allažu, Sunākstes un Birzgales pagastā. Tāpat pirmoreiz slimība konstatēta Krustpils novada Atašienes pagastā, kur arī atrasta viena beigta cūka, bet šis pagasts ĀCM inficēto sarakstā bijis jau iepriekš.
Līdz ar to mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 634 dzīvniekiem 58 novadu 180 pagastos, kā arī divās pilsētās - Rēzeknē un Pļaviņās. Savukārt pēdējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām Latvijā konstatēts 2015.gada septembrī. Kopumā pērn ĀCM dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, bet vēl gadu iepriekš - 564 mājas cūkas.
Ja šajā vasarā netiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām ar ĀCM, Zemkopības ministrija (ZM) aicinās Eiropas Komisiju atcelt patlaban Latvijā noteikto trešo jeb īpaša riska zonu, tādējādi atvieglojot cūku un cūkgaļas produktu apriti.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
