Kopš pagājušās nedēļas tas atrodas vien 35 kilometrus no Rīgas - Baldones novadā, un Kurzemes medniekiem ir vērts sākt pārskatīt savu skeptisko attieksmi pret mežacūku populācijas ierobežošanas pasākumiem, kā to jau izdarījuši vīri Zemgalē.
Nedēļas laikā konstatēti 32 jauni saslimšanas gadījumi, un ir novadi, kuros sērga konstatēta pirmo reizi, - Sigulda, Jaunjelgava, Ķegums, Baldone. Līdz ar to palielinās riska areāls mājas cūkām, kas ir sevišķi būtisks mēra bīstamības aspekts. Mežacūkām sasirgstot, daba kļūst par vienu populāciju nabagāka, mednieki par vienu medījamu dzīvnieku nabagāki, taču tautsaimniecība var zaudēt veselu nozari. No mēra skartajām teritorijām ārā vest neko nedrīkst. Nekāds eksports, nekāda attīstība.
Lielākais perēklis
To, cik nozīmīgi ir biodrošības pasākumi, apliecina kārtējais - jau piektais - gadījums Igaunijā. Sērga ielavījusies 4000 galvu lielā cūku novietnē. Pērn gada laikā kaimiņos nācās izkaut 20 000 cūku. Lietuvā viens mājas cūku saslimšanas gadījums apstiprināts vēl aizvakar. Sērgas izplatības karte liecina, ka Baltijas valstis pašlaik ir Eiropas Savienībā lielākais mēra perēklis. Polijā gadījumu skaits ir salīdzinoši mazāks un koncentrēts tiešā Baltkrievijas pierobežā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nule izplatījis atgādinājumu cūkaudzētājiem, ka Āfrikas cūku mēris ir nāvējošs visiem cūku dzimtas dzīvniekiem - tātad biodrošības pasākumi jāievēro ne tikai lielajām fermām, bet ikvienam pašpatēriņa audzētājam vai minizoodārzam, un neatkarīgi no šķirnes - vai tā būtu liela resna Latvijas baltā sivēnmāte, mežacūka vai dekoratīva pundurcūka. Un ēst ar vīrusu inficētas cūkas gaļu arī kategoriski nedrīkst. Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants stāsta, ka pagaidām PVD speciālisti strādā pēc algoritma, ka vīruss ir bīstams tikai cūkām. Virusologi nav ziņojuši, ka tas būtu veidojis mutācijas, kas bīstamas arī citām sugām un cilvēkam. Taču slima dzīvnieka gaļu lietot uzturā pēc definīcijas neesot droši.
Populācija jāsamazina
Pārsteidzoši, ka, mērim arvien turpinot izplatīties, cilvēku attieksme pret to ne visur ir nopietna. Latgalē sīkzemnieki uzskatot, ka vietai, kur mēris pāri gājis, nekas vairs nedraud, taču tā nebūt nav. Esot novadi, kur slimība uzliesmo atkārtoti. Par labāko pretlīdzekli sērgai šobrīd tiek uzskatīta mežacūku populācijas samazināšana līdz minimumam. Viena cūka uz diviem kvadrātkilometriem. Pēc vairākiem gadiem, kad slimība būs iznīdēta, atlikušās cūkas ātri vien savairosies atpakaļ. Skubinot medniekus izšaut sivēnmātes, viņiem no ES fondu līdzekļiem izmaksāts 1,1 miljons eiro. Statistika liecina, ka gada laikā mežacūku skaits sarucis no 49 000 uz 32 000. Salīdzinājumam 2014. gadā, kad sērga ieradās, cūku skaits pārsniedza 74 000. Mednieki slinkoja, tāpēc daba ķērās pie pašregulācijas.
Neņems mednieks, ņems mēris
Tagad mēra skartajās teritorijās mednieki patiešām arī sākuši medīt vecākas sivēnmātes, ko agrāk taupīja. Taču Kurzemē joprojām ir medību iecirkņi, kur vīri visus šos pasākumus uzskatot par muļķībām. To arī parāda Valsts meža dienesta veidotā mežacūku populācijas blīvuma karte. Ir viens medību iecirknis pie Embūtes, kur mežacūku skaits pārsniedz pat 25 uz 1000 hektāriem (jeb 2,5 uz kvadrātkilometru).
Medniekiem nākas stipri lauzt sevi - uzskatus par medību ētiku, un, kamēr slimība nav atnākusi, tikmēr viņi neredz vajadzību mainīt paradumus. Taču realitāte ir tāda - ja medījumu nepaņems viņi, mēris paņems. «Zemgales veči arī teica, ka tās visas ir muļķības, ka līdz viņiem jau slimība neatnāks. Bet atnāca. Un tagad tādās pašās ilūzijās turpina dzīvot kurzemnieki,» secina Mārtiņš Seržants. Arī uzskats, ka mežacūkas kļūst imūnas pret mēri, esot maldīgs. Jā, tas tiesa, ka aptuveni 2% nomedīto cūku bija izveidojušās antivielas, taču šī imunitāte neesot noturīga un nepasargā dzīvniekus no atkārtotas inficēšanās. Tāpēc arī pagaidām vienīgā efektīvā vakcīna paliek lode.
Biodrošības pasākumi
• Cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, ir jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem.
• Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās.
• Nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.
• Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli), termiski neapstrādātus kartupeļus, īpaši, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam.
• Cūkām nedrīkst izbarot pārtikas atkritumus.
• Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kas netiek valkāti ārpus novietnes.
• Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi.
• Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
