Gada laikā, kopš 2015.gada 1.jūlijā darbību sāka Latvijas Zemes fonds, no lauku zemes īpašniekiem ir atpirkti 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro, tikmēr šogad tiek plānots ieviest arī reversās nomas iespēju, tādējādi ļaujot strādāt ar savu zemi arī tiem lauksaimniekiem, kuriem radušās problēmas ar naudas plūsmu, informēja fonda pārstāve Sandra Eglīte.
Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, savukārt lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē, kur valsts atpirkusi 30 īpašumus ar kopējo platību 690 hektāri.
Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā -12 īpašumus (114 hektāri), Latgalē -11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē -10 īpašumus (197 hektāri).
Patlaban fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 jau ir nomnieki - lauksaimnieki, kuriem zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai, tostarp zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.
Kā norāda programmas administrētājas - «Attīstības finanšu institūcijas «Altum«» («Altum») - valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, fonda darbības aktivitāte pirmajā gadā ir pārsniegusi sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošās zemes nomas pieprasījumā. Fonda darbības pirmajā pusgadā tika veikti darījumi viena miljona eiro apmērā, savukārt otrajā pusgadā - jau 2,4 miljonu eiro apmērā.
«Prognozējam, ka līdz 2016.gada beigām Zemes fonda darījumu kopējais apjoms sasniegs piecus miljonus eiro,» sacīja Bērziņš.
«Īpašumi, kurus fonds iegādājas no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas zemi paši apsaimniekot, ļoti ātri atgriežas lauksaimnieciskajā darbībā - nomas pieprasījums ievērojami pārsniedz fonda šā brīža piedāvājumu. Zemes fonds papildina iespējas zemes tirgū, nekonkurējot ar privāto tirgu, - ja īpašumam ir pircējs privātajā tirgū, fonda iesaistīšanās nav nepieciešama,» norādīja fonda vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka patlaban notiek gatavošanās, lai Zemes fondā ieviestu jaunu atbalsta veidu - reverso nomu.
«Būtība ir tajā, lai lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, dotu iespēju pārdot savu īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļautu iegūt darbības turpināšanai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, saglabājot garantētas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu,» skaidroja Bērziņš.
Jaunā instrumenta koncepcija patlaban tiek saskaņota ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām.
Kā ziņots, fonda izveides mērķis bija sekmēt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, uzpērkot zemi no īpašniekiem un to tālāk pārdodot vai iznomājot.
No interesentiem tiek pirkta tikai lauksaimniecībā izmantojama zeme bez apgrūtinājumiem par cenu, kas nepārsniedz vidējās tā brīža tirgus cenas līdzvērtīgai zemei attiecīgajā novadā un pagastā.
