Uz Latviju regulāri brauc ūdens augu audzētāji no Skandināvijas, lai iegādātos tieši Latvijas ūdensrozes, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.
Stādaudzētavas Dimzas darbinieks Nauris Buks mēģina uzmanīgi izraut ārā ūdensrožu saknes, lai pēc tam tās varētu doties pie pircējiem. Saknes ieaugušas ļoti dziļi, tāpēc Naurim tik veikli neiet. Dīķī jāienirst vairākas reizes. Pēc tam ūdensroze saudzīgi tiek izņemta ārā.
“Ūdensrozes atkal ir modē,” stāsta ūdensrožu audzētājs Guntis Vītoliņš. Viņš tās sāka audzēt pirms 15 gadiem. “Pēdējos gados ir notikusi ūdens augu atdzimšana, ūdensrozes ieskaitot,” stāsta audzētājs. Dīķu īpašnieki kļuvuši izglītotāki un daudz vairāk zina par šiem augiem, ar ko arī izceļas citu valstu puķumīļu vidū.
Ūdensrožu krāšņākie ziedi dārza mīļus priecē gandrīz pusgadu – no jūnija līdz oktobrim, līdz pat laikam, kamēr ūdenstilpne aizsalst. Ja tās pareizi iestāda, rūpju par šo ūdens karalieni nebūs pārāk daudz.
Vienīgais nopietnais ūdensrožu audzēšanas ienaidnieks ir bebrs, jo viņam garšo šo ziedu saknes. Tāpēc ūdensrožu audzētāji saka, ka stādīt ūdensrozes tur, kur tuvumā mājo bebri, tas ir tas pats, kā glabāt desu suņa būdā.
Latvijā gan nav daudz stādaudzētavu, kuras nodarbotos ar ūdens augu audzēšanu – lielākās ir piecas. Uz Latviju regulāri brauc ūdens augu audzētāji no Skandināvijas, lai iegādātos tieši Latvijas ūdensrozes. Taču līdz nopietnam eksportam vietējie audzētāji netiek.”Eksportam svarīgs apjoms un kvalitāte,” pauž audzētāji, norādot, ka ar kvalitāti viss ir kārtībā, taču ar apjomu tik labi vēl nesokas.
