Sausuma dēļ jūnija sākumā samazinājies vasarāju potenciālais ražas apmērs, taču to kvalitāte varētu būt labāka nekā pērn, pastāstīja aptaujātie graudkopji.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis teica, ka sausuma dēļ ir samazinājies graudu apmērs, ko nokult no viena hektāra vasarāju. «Sausums ir atstājis ietekmi uz sējumiem. (..) Tagad līst, bet diemžēl vairs neizdosies atgūt to zaudēto, kas vasarājiem ir iekavēts veģetācijas sākumā. Visiem vasarājiem stiebru skaits ir noformējies, tie ir visi ir beiguši cerot, līdz ar to mitrums neko vairs nevar ietekmēt,» teica Balodis.
Viņš piebilda, ka lielāks sausums ir bijis tieši Vidzemes un Latgales pusē, kur vasarāju situācija nav daudzsološa, savukārt Kurzemē un Zemgalē bijis vairāk mitruma.
Vienlaikus viņš piebilda, ka lietus var pozitīvi ietekmēt vasarāju kvalitāti, jo tādējādi augi var pilnvērtīgi izmantot mēslojumu - sakņu sistēmā ir gana daudz mitruma. «Parasti ir tā, ja ir zema raža, tad kvalitāte ir samērā laba, tā augi mēģina kompensēt,» sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, piebilstot, ka vasarājiem arī turpmākajās nedēļās ik pa laikam būs nepieciešams lietus.
Pēc viņa teiktā, ziemāji patlaban ir normālā stāvoklī, jo tiem sausums nav kaitējis - ziemājiem graudi ir aizmetušies, apputeksnējušies un nobriest. Ja vien labība vasaras turpmākajā gaitā nesagāzīsies veldrē, ar ziemājiem viss būs kārtībā.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka sausuma ietekme uz graudaugu, īpaši vasarāju, ražību ir būtiska. Visvairāk ir cietuši vasaras mieži un kvieši, savukārt rapsis izskatās mazliet labāk. «Mēs jau tā skatījāmies kopš pavasara, ka raža nebūs vairs tik laba raža [kā pērn] ziemošanas dēļ. Tagad arī tas sausums ir darījis savu,» atzina Jansons, piebilstot, ka lauksaimnieki necer uz pērnā gada ražām, bet vidēju ražu, ja izdosies saglabāt esošos sējumus.
Jansons teica, ka, pateicoties lietum aizvadītajās nedēļās, augi ir saņēmušies, taču lauksaimniekiem ir jāstrādā, lai raža būtu pēc iespējams labāka un kvalitatīvāka. «Agronomi strādā pie tā. Ja šāds sausums būtu pirms 10 gadiem, būtu dramatisks ražas kritums. Šobrīd ir zināšanas, un tiek darīts viss, lai ražas samazinājums būtu pēc iespējas mazāks. Protams, jāseko līdzi arī izmaksām,» pauda VAKS vadītājs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka sausums nav būtiski ietekmējis graudu kvalitāti. «Kvalitāti vēl nav pārāk būtiski ietekmējis, tas mazliet vēlāk veidosies. Katrā gadījumā šogad nevajadzētu būt problēmām ar proteīnu, kas bija pagājušogad, jo ir saulaināks laiks un mazāka raža,» teica Jansons.
Jau ziņots, ka graudaugu sējumi karsto laika apstākļu dēļ jūnija sākumā cieta no sausuma un attīstījās pārāk strauji, tādēļ šogad uz graudu rekordražām Latvijā nevar cerēt.
