Iniciatīvai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām pievienojušies jau vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, parakstot manabalss.lv iniciatīvu Pensija bez nodokļa.
Iniciatīva Pensija bez nodokļa, kuras iesniedzējs ir Arnis Vērzemnieks, uzsākta šāgada martā, lai savāktu pietiekami daudz parakstu – 10 000 – un iesniegtu Saeimā priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām.
“Šobrīd visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām. Šīs iemaksas nonāk sociālajā budžetā, un no tām maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Šis process darbojas pēc solidaritātes principa. Mēs maksājam šī brīža pensionāriem, lai mūsu bērni maksātu pensijas mums. Kamēr Latvijas valsts nav tik attīstīta kā, piemēram, ziemeļvalstis, nevaram atļauties iekasēt no valsts pensiju saņēmējiem. Labāk attīstītajās valstīs pensijas arī apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tur pensiju apmēri ir ievērojami lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir salīdzinoši augstāks. Eiropas Savienības valstīs – Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, kuras ir Latvijai līdzvērtīgā attīstības līmenī – pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” skaidro iniciatīvas autors.
Iniciatīva tiek ierosināta, lai panāktu to, ka iedzīvotājiem ir vairāk brīvo līdzekļu, kurus izmantot ikdienas tēriņiem un maksājumiem. Papildu līdzekļus, kurus pensionāri saņems, tie varēs iztērēt pārtikas iegādei, apģērbam vai komunālo maksājumu veikšanai. Caur pievienotās vērtības nodokli daļa summas nonāks atpakaļ valsts budžetā. Lai aizstātu zudumu valsts budžetā, rosinām pārdalīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī pārskatīt īpašuma ienākuma nodokli un tā aprēķināšanas kārtību. Panākt, lai nodokļa likme pielāgojas īpašuma tirgus vērtībai.
Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam. Tas nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti. Rezultāts būtu pensijas palielinājums visiem valsts pensiju saņēmējiem, kuriem pensija ir lielāka par neapliekamo minimumu.
Foto: Julim6/https://pixabay.com/en/users/Julim6-87801//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
