Kamēr ASV iedzīvotāji tiek baroti ar ģenētiski modificētu pārtiku, citas valstis jau paspējušas modificēto pārtiku izņemt no produktu piedāvājuma. Pēdējos mēnešos vislielāko aktivitāti šajā sakarā izrāda Krievija, kas vēlas spert vēsturisku soli un pilnībā novērst ģenētiski modificētas pārtikas ražošanu valstī.
Līdz 2017. gadam Krievija paredz, ka visi ģenētiski modificētie produkti, kas var nonākt saskarsmē ar vidi, jāreģistrē Krievijas valdībā. Krievija ir pilnīgi pārliecināta, ka pēc diviem gadiem visu ģenētisko modificēto organismu (ĢMO) ražošana būs apstājusies, dodot vaļu Krievijas lauksaimniekiem ražot pilnvērtīgu, nebojātu pārtiku.
12. Starptautiskajā “Zinātnes un tehnoloģijas sabiedrības” forumā, kas norisinājās Kioto, Japānā, Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs paziņoja, ka nav nepieciešama ģenētiski modificēta pārtika, lai pabarotu pasauli.
“Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir investīcijas lauksaimniecības nozarē,” uzsvēra ministra vietnieks, norādot ka krievi jau ir parādījuši to, kā ar maza apjoma bioloģiskajām saimniecībām var pabarot pasauli.
Pēdējos gados Krievijā ĢMO ražošana samazināta līdz minimumam, kas liecina, ka valsts ir gatava piepildīt lielos plānus saistībā ar produkcijas ražošanu.
Jau vēstīts, ka kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā.
Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.
Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.
Eiropas valstu aizliegumam pievienojusies arī Krievija.
