Valdība otrdien, 13. oktobrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos priekšlikumus par minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai.
IZM norāda, ka koncentrējot vispārējā vidējās izglītības ieguvi lielākās vidusskolās, kas var nodrošināt kvalitatīvu un modernu izglītību, jo īpaši, dabaszinātņu priekšmetos, šie noteikumi veicinās kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu.
“Šo noteikumu mērķis ir veidot tādu vidusskolu tīklu, kur skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kur izglītības pakalpojumi ir pieejami un kurš ir izmaksu efektīvs. Vidusskolas posmā izglītība ir ievērojami dārgāka par pamatskolu, jo nepieciešami gan kvalitatīvi aprīkoti mācību kabineti, gan specializējušies skolotāji. Mazās vidusskolās to nodrošināt ir ievērojami sarežģītāk un dārgāk,” skaidro izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Novadu izglītības iestādēs turpmākos divus mācību gadus tiks noteikti pārejas nosacījumi. 2016./2017. un 2017./2018. mācību gadā 10. klasē minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par 10 skolēniem 10. klasē vai vismaz 27 skolēniem 10.-12. klasē kopā. Savukārt no 2018. gada 1. septembra novadu vidusskolās 10. klases atvēršanai nepieciešamais minimālais skolēnu skaits būs 12 skolēni 10. klasē vai vismaz 32 skolēni 10. – 12. klasē.
Jau no nākamā mācību gada, uzņemot vispārējās vidējās izglītības programmās, novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā – būs jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10. klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.-12. klasē kopā. Šādi paši nosacījumi attieksies uz izglītības iestādēm Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados.
Lielāks skolēnu skaits būs jānodrošina izglītības iestādēs republikas pilsētās, kur 10. klasē kopumā jābūt ne mazāk kā 22 skolēniem vai vidusskolas posmā – vismaz 58 skolēniem.
Minimālā nepieciešamā skolēnu skaita noteikšanai ir veikti aprēķini par to, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas. IZM skaidro, ka šāds tiesiskais regulējums veicinās pašvaldību kā izglītības iestāžu dibinātāju atbildīgu lēmumu pieņemšanu par savas pilsētas vai novada izglītības iestāžu tīkla turpmāko attīstību Latvijā pastāvošās demogrāfiskās situācijas apstākļos.
Skolu tīkla sakārtošana ir arī viens no IZM īstenotās izglītības nozares strukturālās reformas soļiem un priekšnosacījumiem pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai.
