Kritika par solidaritātes nodokļa ieviešanu mudina pārskatīt šo ieceri un īstenot iespējamās korekcijas, atklāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Solidaritātes nodoklis izpelnījies milzu kritiku un pretējo amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, pēc ekspertu un uzņēmēju domām 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana.
Ņemot vērā šādu pretestību, Straujuma norāda, ka iespējamas korekcijas nodokļu ieviešanā, plašāk gan nekomentējot iespējamās izmaiņas, skaidrojot, ka par tām spriest ir pāragri.
Ministru prezidente ir apņēmusies meklēt risinājumus, lai satraukums saistībā ar solidaritātes nodokļa ieviešanu būtu mazāks.
Jau vēstīts, ka 22.septembrī valdība atbalstījusi Solidaritātes nodokļa likumu, kura mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti.
Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus” (2015. gadā tie ir virs 48 600 eiro). Šobrīd šī summa ir darba algas ienākumu “griesti”, virs kuras netiek maksāta VSAOI. Tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai – 23,59% apmērā.
Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma VSAOI atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas izmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu.
Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas būs jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem. Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus budžetā sociālo problēmu risināšanai.
