Valdība otrdien apstiprināja 2016. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, informē Finanšu ministrijā (FM).
“Šogad galvenais valdības izaicinājums, sastādot nākamā gada budžetu, bija samazināt negatīvo fiskālo telpu, vienlaicīgi rodot nepieciešamo papildu finansējumu prioritāro nozaru finansēšanai. Tajā pašā laikā svarīgi bija nodrošināt arī to, ka budžeta deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Nākamā gada budžetā lielākā vērība tiek pievērsta mūsu valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, kā arī solidaritātes jautājumiem, lai mazinātu mūsu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018. gadā.
Tāpat šī gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Arī mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro uz 85 eiro.
Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Jau pagājušajā gadā valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme arī ieplānota, gatavojot 2016. gada budžetu. Turpinot šo cīņu, valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus.
Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Cīņai ar ēnu ekonomiku lielāku vērība ir jāpievērš arī parējām valsts iestādēm, nevis tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2016. gadā ir 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, Krievijas noteiktās sankcijas un ekonomiskās problēmas, kā arī zemais investīciju līmenis kavēs straujāku ekonomikas attīstību.
Budžeta deficīts 2016. un 2017 gadā paredzēts 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Tāpat atbilstoši valdības deklarācijai plānots, ka 2016. gadā tiks sagatavotas vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnes, samērojot nodokļu slogu starp patēriņu nodokļiem un darbaspēka nodokļiem. Stratēģiskais dokuments taps sadarbībā ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām un valdība sociālajiem un sadarbības partneriem.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā 30. septembrī.
