Šī gada vasarā, atzīmējot desmito gadadienu kopš „Govju parādes Ventspils 2002” norises, Ventspils ielās, skvēros un parkos atkal iemājos 24 krāšņas un daudzveidīgas „Govju parādes Ventspils 2012” dalībnieces.
Gotiņas apgleznos mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas, plaši pazīstamā , kā arī Ventspils bērni, Ventspils Augstskolas studenti, sportisti un citi zināmi ventspilnieki. Projektā piedalīsies tādi populāri un atzīti Latvijas mākslinieki kā Aleksejs Naumovs, Gļebs Panteļejevs, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Jānis Mitrēvics, Helēna un Anna Heinrihsones, Elita Patlmalniece, Andris Vītoliņš, Miķelis Fišers, Ivars Drulle, Aigars Bikše, Ginters Krumholcs, Leonards Laganovskis, Andris Prigičevs, Aivars Žukovskis, Mārīte Guščika, mākslinieku kopa „Serde LV”, kā arī Ventspils mākslinieces Mārīte Kluša un Sarmīte Caune.
Igaunijas māksliniekus „Govju parādē Ventspils 2012” pārstāvēs Merike Estna, Lietuvu – Robertas Antinis, bet tālākais viesmākslinieks – Museibs Amirovs – ieradīsies no Azerbaidžānas.
„Ventspils kā radoša pilsēta vienmēr gādā par to, lai tai būtu, ar ko pārsteigt gan pilsētas iedzīvotājus, gan viesus. Šogad tā būs „Govju parāde Ventspils 2012” ar 24 pašmāju un ārzemju mākslinieku apgleznotām krāsainām gotiņām, kuras ventspilnieki un pilsētas viesi varēs apskatīt no 30.jūnija līdz pat septembra beigām. Lai gan Govju parāde ir mākslas un mecenātisma projekts, tā būtiski ietekmēs arī uzņēmējdarbību, jo viesu pieplūdums pilsētai nodrošinās klientus tiem uzņēmējiem, kuri strādā tūrisma jomā Ventspilī,” saka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kura vairāki darbi, tostarp staltbrieža skulptūra jau rotā Ventspili, uzsver, ka Govju parādē piekritis piedalīties, pirmkārt, tāpēc, ka pasākums notiek Ventspilī. „Mana interese par pārnadžiem nerimst pēc brieža skulptūras izveides, un govis ir interesanta zooloģijas un tēlniecības tēma. Latvijā govij ir īpaša simboliska nozīme, un tas liecina, ka esam indoeiropieši. Man ļoti žēl, ka Latvijā izzūd brūnītes (Latvijas brūnās), tāpēc mans darbs būs veltījums brūnītēm,” atklāj Gļebs Panteļejevs.
„Govs ir mātes barotājas simbols, mātes zemes personifikācija. Pusmēnesi attēlojošie ragi simbolizē mēnesi, piens – zvaigznes un Piena ceļu. Eiropā un Amerikas kontinentos mākslinieki velta savu izdomu “govju parādēm”, un Ventspils pilsēta atkal ir nodrošinājusi Latvijas māksliniekiem iespēju iekļauties šajā radošajā procesā,” saka Helēna Heinrihsone.
Govju parādi Ventspilī atklās 30.jūnijā Ostas ielas promenādē. Šajā dienā būs iespējams pirmoreiz apskatīt visas 24 apgleznotās gotiņas, piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un paviesoties „Piena ielā”. Diena noslēgsies ar īpašu koncertu Reņķa dārzā, mākslinieki, kas koncertā uzstāsies, pagaidām vēl tiek turēti noslēpumā.
Vienu gotiņu būs iespējams veidot visiem „Govju parādes Ventspils 2012” atklāšanas pasākuma dalībniekiem – tā būs tautas veidotā „Ziedu govs”, kuras tapšanā varēs piedalīties ikviens, kurš par simbolisku samaksu iegādāsies krāšņas ziedu uzlīmes un uzlīmēs tās uz gotiņas. Katrs „Tautas govs” veidotājs saņems sertifikātu par dalību šī mākslas darba veidošanā. „Tautas govs” veidošanu uzraudzīs mākslinieks Raimonds Kalējs.
Kā zināms, 2002.gada vasarā Ventspils pilsētā pirmoreiz tika īstenots publiskās mākslas un mecenātisma projekts „Cow Parade Ventspils 2002” („Govju parāde Ventspils 2002”). Īstenojot šo projektu, Ventspils nostājās līdzās Cīrihei, Ņujorkai, Čikāgai, Sidnejai, Londonai un citām pasaules lielpilsētām, kur norisinājusies „Govju parāde”. Ventspils bija pirmā pilsēta Austrumeiropā, kas uzņēma „Govju parādi”.
Ventspils ielas, parkus, skvērus un laukumus 2002.gadā greznoja 26 dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kuras par brīnišķīgiem un daudzkrāsainiem mākslas darbiem pārvērta ne tikai Latvijā cienīti mākslinieki un labi zināmi mūziķi, bet arī viesmākslinieki no Lietuvas, Igaunijas un Dānijas, kā arī Ventspils bērni, uzņēmēji un sportisti.
