Krievijas provokatīvā kodolieroču retorika un dramatiskā kodolieroču bumbvedēju paplašināšana ir “dziļi satraucoša un bīstama”, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
“Krievija plāno izvietot ballistiskās raķetes Kaļingradā, netālu no Polijas robežas, un tās draudi pārvietot kodolspēkus uz Krimu varētu būtiski mainīt drošības līdzsvaru Eiropā”, Stoltenbergs norādija savas runas laikā Vašingtonā.
NATO ģenerālsekretārs asi kritizēja Krievijas uzvedību pēdējā gada laikā, arī Maskavas bruņoto iejaukšanos Krimā, un apsolīja, ka transatlantiskā alianse divkāršos savu apņemšanos par “kolektīvo aizsardzību”.
“Krievijas nesenā kodolenerģijas retorikas izmantošana, vingrinājumi un darbības ir dziļi satraucošas,” viņš norādīja.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs atklāja, ka NATO aliansei ir radušās bažas par Krievijas kodolieroču līgumu atbilstību un stratēģisko bumbvedēju lidojumiem.
“Krievija ir ievērojami palielinājusi kodolieroču lidojumu skaita mērogu, skaitu un klāstu visapkārt pasaulei,” Stoltenbergs atzīmēja. “Krievijas bumbvedēji lido no Japānas uz Gibraltāru, no Krētas uz Kaliforniju un no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai”.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka Krievijai nav izdevusies iecere par Auksto karu, tādēļ tad, kad runa ir par kodolieročiem, piesardzība un pārredzamība ir ļoti svarīgas.
Tāpat tika asi kritizētas Krievijas stratēģisko mācību inscenējums – tas esot bijis starptautisko līgumu pārkāpumus, jo valdībai ir bijis nepieciešams dalīties ar saviem plāniem un uzaicināt novērotājus.
Krievija pašlaik veic kārtējās apmācības netālu no Ukrainas, kurās ir iesaistītas 250 lidmašīnas un 700 smago iekārtu eksemplāri.
“Maskava aizstāvās ar savu militāro spēku, uzspiežot agresīvu nacionālismu, uzskatot, ka tai ir tiesības uzspiest savu gribu kaimiņvalstīm un anektēt zemes,” secināja Stoltenbergs.
