Vēsture ir zinātne, kas balstīta uz faktiem, bet Krievija tajā ieviesusi radošu pieeju, proti, atšķirīgi interpretējot vēstures notikumus, cenšas attaisnot savas impēriskās ambīcijas, ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks norādīja, ka 9.maijs pats par sevi ir viens no simboliem daudz plašākā stāstā - par PSRS varenību un tās tiesiskās mantinieces Krievijas varenību:"Tas ir stāsts par to, kā dažādas vēstures interpretācijas tiek izmantotas politisko interešu piesegšanai," sacīja Cepurītis.
Pētnieks uzsvēra, ka Krievija jau vairākkārt izmantojusi vēstures notikumus, lai sagrozītu tās faktus un iegūtu vēlamo, par ko liecina, piemēram, Krimas aneksija.
Viņš pauda viedokli, ka Krievijas aktivitāte vēstures sagrozīšanā pēdējos gados ir augusi, par piemēru minot Krievijas mēģinājumus norādīt uz to, ka Latvijā atdzimst fašisms.
"Vēsture Krievijai nodrošina nepieciešamo bāzi, ap kuru būvēt noteiktus skatījumus, kas svarīgi, tā sauktajai, Krievijas pasaulei," norādīja Cepurītis.
Pētnieks norādīja, ka ja Krievija turpinās vēstures faktu dogmatizāciju jeb vienas vēstures patiesības meklējumus Krievijā, var sagaidīt, ka tās vēsturnieki meklēs drošības sajūtu ārpus Krievijas, tai skaitā Latvijā.
"Latvijai valstiskā līmenī jāpievērš uzmanība, lai šāda citas valsts iesaiste nešķeltu vietējo sabiedrību," uzsvēra Cepurītis.
Ceturtdien Latvijas Kara muzejā norisināsies starptautiska ekspertu diskusija "9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?". Pasākums iecerēts kā starptautiska un starpdisciplināra dažādu ekspertu diskusija ar mērķi – skaidrot, kāpēc 9. maija jēga un nozīme Krievijā un Baltijas valstīs atšķiras, kā šis datums tiek politizēts, kā šī politizācija ar propagandas u.c. informācijas ietekmes rīku palīdzību tiek noformēta un nogādāta pie auditorijas un kā tā šķeļ Baltijas valstu sabiedrību, un kā šis datums ir kļuvis par nozīmīgu faktoru drošības kontekstā.
