No 16.aprīļa desmit nedēļu garumā LTV1 skatītāji varēs sekot līdzi mūziķa Kārļa Kazāka, aktiera Andra Buļa un komponista Jāņa Strapcāna aizraujošajiem piedzīvojumiem Malajas arhipelāga ziemeļu salās - vienā no seismiski visaktīvākajām vietām pasaulē. Bataki kanibāli, mentavaju tauta, lietus meži, pasaules lielākais vulkāns un dārgākā kafija. “Ekspedīcija Sumatra” sērijas LTV1 skatāmas no 16.aprīļa katru ceturtdienu pulksten 19:30.
Ekspedīcijas maršruts sākās Indonēzijai piederošajā Sumatras salā, kur ceļotāji viesojās mazā bataku tautiņas ciematā, kas pirms daudziem gadsimtiem šeit atceļojuši no kontinentālās Āzijas. Bataki ir bijuši kanibāli, un, lai gan viņi apgalvo, ka kopš 20. gadsimta sākuma cilvēkus neēd, tomēr zināja stāstīt, ka visnegaršīgākie esot amerikāņi.
Tālāk ekspedīcija dodas uz Sinabunga vulkānu, lai nokļūtu ciematā, kas pirms 4 gadiem cietis no izvirduma. Sinabunga vulkāns bija “klusējis” 400 gadus, tomēr tagad tas ir atdzīvojies, un to izbaudīja arī ekspedīcijas komanda. Viņi nokļuva necaurredzamā vulkānisko pelnu mākonī, kas apgrūtināja braukšanu, jo brīžiem redzamība nepārsniedza 1 metru. Neskatoties uz speciālām sejas maskām, smalkie vulkāniskie putekļi iekļuva it visur, tāpēc ekspedīcijas komanda pēc vairāku stundu mēģinājumiem nokļūt līdz ciematam pieņēma lēmumu tālāk nedoties.
Kārlis Kazāks stāsta: “Es pirmo reizi biju vulkāna izvirduma tuvumā. Teikšu atklāti, ka tādu dabas spēku līdz šim nebiju izjutis. Vietējie sadzīvo ar vulkānu, tomēr no tā baidās. Nezinu, vai mēs būtu gatavi iekopt dārzus un būvēt mājas ar apziņu, ka kuru katru mirkli to visu noslaucīs vulkāns. Bet viņi dzīvo…”
Izmaiņas maršrutā ceļotājus nejauši aizveda uz ciematu, kur vietējie ļaudis cīnās par pēdējā lietus meža saglabāšanu. Sumatrā lietus mežus izcērt milzīgos apjomos. Lielākā daļa cilvēku apdzīvoto teritoriju no mežiem ir “atbrīvota” un to vietā sastādītas kafijas, palmu un apelsīnu plantācijas, tomēr, apzinoties šo mežu nozīmi pasaules ekosistēmā, vietējie ļaudis ir apņēmības pilni to saglabāt. Ekspedīcijas ierašanās ciemā pāris stundu laikā radīja visdažādākās baumas, jo eiropieši šeit tiek cienīti, un viņu interese par ciemata mežu vietējiem bija ļoti laba zīme. Vakarā, kad ceļotāji atgriezās no meža, pie ciema vecākā mājas jau bija sapulcējies gandrīz viss ciems, un kā pateicību par atbalstu lietus meža aizsardzībā vietējie ļaudis ceļotājiem nodziedāja Indonēzijas himnu.
Andris Bulis: “Tas bija viens no emocionālākajiem momentiem, žēl, ka vienīgais, ko varam palīdzēt šī meža glābšanā, ir pastāstīt par to ekspedīcijas sērijās. Ar savu ierašanos ciematā, kurā eiropieši nav sen redzēti, mēs devām cilvēkiem pārliecību, ka viņi nav vieni savā cīņā.”
Šķērsojot ekvatora līniju, ekspedīcijas komanda pieņēma lēmumu doties uz vienu no vismazāk apdzīvotajām Malajas arhipelāga salām Siberutu, kas atrodas Indijas okeānā 150 kilometrus no Sumatras krastiem. Tur tropisko mežu biezoknī dzīvo mentavaji – tauta, kas līdz mūsdienām saglabājuši pirmatnējo dzīvesveidu un cenšas izvairīties no saskarsmes ar civilizāciju. Lai tur nokļūtu, ceļotājiem bija jānolīgst vietējais pavadonis, kas ar šauru, nestabilu vienkoča laivu bija gatavs pa upi doties mežu biezoknī.
Ekspedīcijas sērijās uzzināsim ne tikai par mentavaju īpašajiem tetovējumiem un mūsdienu dzīvi, bet arī nokļūsim pasaules lielākā vulkāna krāterī, noskaidrosim, vai tiešām tā dēļ iestājās pēdējais ledus laikmets, pagaršosim pasaules dārgāko kafiju “Kopi luwak” un iepazīsimies ar daudziem interesantiem Malajas arhipelāga salu iedzīvotājiem.
