Personas, kuram liegta pielaide valsts noslēpumam, nereti nevēlētos, lai tiktu atklāts pielaides nepiešķiršanas vai anulēšanas iemesls, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
"Neraugoties uz to, ka daudzas personas, kurām netiek dota pielaide valsts noslēpumam, publiski apgalvo, ka tas ir aizskāris viņu godu un cieņu, ļoti bieži šīs pašas personas nevēlētos, lai šo iemeslu atklātu," intervijā sacīja Kalnmeirers, norādot, ka viņš labprāt atklātu pielaižu nepiešķiršanas iemeslus, taču to liedz likums.
Kalnmeiers paskaidroja, ka informācijas nesniegšanai pašai personai ir saistīta ar to, lai neatklātu metodes un avotus, kādos šī informācija ir iegūta.
Viņš norādīja, ka ja personai nav piešķirta vai ir anulēta pielaide, to nevar vērtēt kā neuzticību valstij vai kādu noziegumu, paskaidrojot, ka šie iemesli var būt visdažādākie, tai skaitā, dažādas saslimšanas, atkarības, dažādi riski, kas var pakļaut personu vervēšanai.
Kā piemēru Kalnmeiers minēja to, ka ja persona ārvalstīs izmantojusi publisko namu, ārvalstu specdienesti to varot izmantot šīs personas šantažēšanai.
Komentējot Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes gadījumu, viņš norādīja, ka sūdzība no VK direktores vēl nav saņemta, taču ja tāda būs, tiks pieprasīti pārbaudes materiāli, kurus rūpīgi izvērtēs.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņēmis pielaidi valsts noslēpumam VK direktorei Elitai Dreimanei. Neskatoties uz to, ka ikgadējā darba novērtēšanas komisija Dreimanes darbu novērtējusi augsti, tomēr anulētās valsts noslēpuma pielaides dēļ viņa darbu šajā amatā nevar turpināt, savukārt no piedāvājuma ieņemt citu amatu valsts pārvaldē Dreimane atteikusies.
