Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 14.marta plkst. 6:30 līdz 16.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 334 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, no tiem 179 dzēsti svētdien. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 738 kūlas ugunsgrēki, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Kūlas ugunsgrēki reģistrēti visā Latvijā un kopumā izdegusi teritorija 368 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šajās brīvdienās reģistrēts Latgalē – 93, tai seko Zemgale ar 75 kūlas ugunsgrēkiem, Vidzeme – 65, Rīga un Rīgas reģions – 57 un Kurzeme ar 44 kūlas ugunsgrēkiem.
Lielākās degšanas platības bijušas Ķekavas novada Baložos (20 hektāri) ;Daugavpils novada Tabores pagastā (15 hektāri); Jēkabpilī Salas ielā (12 hektāri) ;Salas novada Sēlpils pagastā, Riebiņu novada Rušonas pagastā, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Tukumā Durbes ielā, Daugavpilī Dunduru ielā, Salaspilī Zeltiņu ielā (10 hektāri), Daugavpils novada Skrudalienas pagastā (9 hektāri); Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā (8 hektāri) ;Viesītes novada Saukas pagastā (7 hektāri) , Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Jelgavā Meiju ceļā, Smiltenes novada Blomes pagastā, Viļakas novada Vecumu pagastā (6 hektāri) ; Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā, Salas novada Sēlpils pagastā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, Rundāles novada Rundāles pagastā, Daugavpils novada Višķu pagastā, Krāslavas novada Malnavas pagastā (5 hektāri).
Kūlas ugunsgrēki ir bīstami, jo to rezultātā nereti nodeg arī ēkas un īpašumi. Sestdien Jēkabpilī Lašu ielā dega kūla divu hektāru platībā un no nodegšanas ugunsdzēsējiem izdevās nosargāt šķūni, kura siena aizdegās 1m2 platībā. Sestdien Siguldā Pīpeņu ielā sausā zāle dega 5000m2 platībā un dega neapsaimniekota ēka 20m2 platībā, savukārt Olainē Rīgas ielā kūla dega 1 hektāra platībā un garāža 20m2 platībā. Dobeles novada Krimūnu pagastā dega kūla 500m2 un dārza māja 35m2 platībā. Svētdien Daugavpils novada Lauceses pagastā dega kūla 5000m2 platībā un gumijas bruģa lejamās formas 30m2 platībā. Skrundas novada Rudbāržu pagastā un Kārsavas novada Mērdzenes pagastā dega kūla 200m2 platībā un vieglā automašīna. Krāslavas novadā dega kūla 5000m2 platībā un saimniecības ēka 20m2 platībā, bet Balvu novada Kubulu pagastā dega kūla un saimniecības ēka 360m2 platībā un Daugavpils novada Salienas pagastā dega kūla un šķūnis ar malku un sienu 5080m2.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Paredzētie sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro;
- atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
- Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
