Pesticīdu atliekvielas konstatētas 45% no Eiropas Savienībā pārbaudītajiem pārtikas produktiem, liecina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) pētījums par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos.
Kā informē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.
Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.
“Parādīt statistiku par vienas atsevišķas atliekvielas līmeni pārtikā ir pārāk vienkāršoti. Lai arī 97% Eiropas Savienībā patērētās pārtikas nepārsniedz pesticīdu pieļaujamo atliekvielu līmeni, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā. Tas ir satraucoši, jo ļoti maz zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekmē uz cilvēka veselību,”stāsta Eiropas Pesticide Action Network pārstāvis Mārtins Dermīns.
“ESFA būtu regulāri jāpārskata un jāpazemina maksimālais pieļaujamais pesticīdu atliekvielu līmenis pārtikā, jo arvien jauni dati parāda, ka maksimālā toksiskuma līmeņa noteikšana pārtika ir ļoti teorētiska. Vienīgā statistika, par ko ESFA būtu jārunā attiecībā uz pārtikas drošību, ir nulles līmeņa atliekvielas,” norāda Tatjana Santos no Eiropas Vides biroja.
To, ka šie fakti ir satraucoši, apliecina arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis: "Lauksaimniecība Latvijā kļūst arvien intensīvāka un pesticīdu lietošanas apjomi katru gadu palielinās. Tas rada risku, ka pesticīdu atliekvielas mūsu pārtikā būs arvien vairāk, un to parāda arī šis pētījums. Turklāt, parādas arvien jaunas lauksaimniecības ķimikālijas, kuras ir grūti izsekojamas. Sabiedrībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāizvērtē, kādu pārtiku iegādāties.”
