Sabiedriskā transporta biļetes cena Rīgā no 2015.gada ir eiro un piecpadsmit centi. Šo tarifu ir aprēķinājis uzņēmums Rīgas Satiksme un apstiprinājusi Rīgas dome.Tomēr ir viena iedzīvotāju grupa, par kuru braucieniem maksā valsts, vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Pirmās un otrās grupas invalīdu braucienus sabiedriskajā transportā apmaksā valsts. Ar šo biļetes cenas pieaugumu aug arī valsts dotācija Rīgas Satiksmei. Šogad par to būs jāmaksā gandrīz 6,8 miljoni eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā pērn. Šāda nauda valsts budžetā nebija paredzēta un trūkstošā daļa būs jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, informē raidījums.
Valsts kontrole pagājušā gada pavasarī veica revīziju Rīgas satiksmē un atklāja, ka tarifos ir iekļauts arī Rīgas satiksmes darbinieku privātos braucienos iztērētais benzīns, arodbiedrību un to tenisa kortu uzturēšana.
Valsts naudu pasažieru pārvadātājiem sadala uzņēmums Autotransporta direkcija. Lai gan normatīvie akti paredz, ka Autotransporta direkcijai ir jākontrolē kompensāciju izmantošanas lietderība, līdz ar to biļetes cenas pamatotība, tā nekādas pārbaudes Rīgas satiksmē neveic un arī nevēlas veikt, vēsta "Nekā personīga".
Līdz ar biļetes cenas pieaugumu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaug arī valsts dotācijas apmērs. Ja pērn par invalīdu braucieniem valsts Rīgai maksāja 3,5 miljonus eiro, tad šogad tam nepieciešami jau 6,8 miljoni eiro. Nauda šim pieaugumam budžetā nav paredzēta.
Diskusijas par nepieciešamību palielināt braukšanas maksu sākās jau pagājušajā gadā. Rīgas mērs Nils Ušakovs bija iecerējis, ka rīdziniekiem tā paliek 60 centi, bet iebraucēji maksā pilnu cenu – eiro divdesmit.
Pēc šī paziņojuma valsts kontrole uzsāka operatīvo revīziju Rīgas satiksmē, kurā secināja, ka brauciena izmaksas ir nepamatoti paaugstinātas. Konstatēts, ka 16,36 miljoni eiro uzņēmumā, iespējams, izlietoti nelietderīgi vai neracionāli.
"Par šīm izmaksām runājot, tās varētu būt gan slēgtie pakalpojumu līgumi par ārpakalpojumiem, kur mēs neredzējām pamatojumu, kāpēc šādi būtu jāslēdz. Tāpat mēs norādījām arī uz mūsuprāt nepamatotām izmaksām saistībā ar autotransportu, kas ir Rīgas satiksmei," stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijā secināts, ka, piemēram, pasažieri maksā arī par "Rīgas satiksmes" darbiniekiem personīgā lietošanā nodotu 67 automašīnu līzingu, apdrošināšanu un apkopi. Tāpat, "Rīgas satiksme", iespējams, maksājusi, par darbinieku privātām vajadzībām izlietotu degvielu, izdevumus pieskaitot sabiedriskā transporta izmaksām.
Ne tikai valsts kontroles atklātais liek šaubīties par biļetes cenas pamatotību. Raidījums "Nekā personīga" jau stāstīja par nanotehnoloģisko virsmas apstrādes līdzekļu iegādes darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka prece uzņēmumam nav piegādāta, bet Rīgas satiksme par to ir samaksājusi.
Rīgas mērs Nils Ušakovs neko nosodāmu Rīgas satiksmes rīcībā nesaskata un stāsta, ka pārkāpumi biļešu cenu veidošanā nav pieļauti. Tādus neesot konstatējusi arī Valsts kontrole.
"Ja mēs runājam par pamatotību, katru gadu uzņēmumā notiek atbilstošs audits, mums arī ir valsts kontroles atzinumi, līdz ar to runāt, ka šie faktori kaut kādā veidā ietekmētu tarifu, nav pamata," stāsta Rīgas mērs Nils Ušakovs, norādot, ka viņam uz doto brīdi nav informācijas, kas liktu domāt ka ir bijuši nelikumīgi darījumi.
Rīgas satiksmei publiskas iepirkumu procedūras ir jārīko tikai tad, ja līguma summa pārsniedz 414 tūkstošus eiro precēm un pakalpojumiem, bet 5 miljonus būvniecībā. Ušakovam, kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājam ir tiesības noteikt vieglāk kontrolējamu un pārskatāmu iepirkumu kārtību, likt publiskot visus iepirkumus. Viņš to nevēlas darīt.
"Man nav pamata vainot Rīgas satiksmes darbiniekus, ka viņi pilda likumu normas. Likuma normas, kuras nesen pieņēma Latvijas republikas Saeima," norāda Rīgas mērs.
Rīgas satiksme ar domes starpniecību saņem arī dotācijas no valsts. Par invalīdu pārvadāšanu. Naudas administrētājam Autotransporta direkcijai ministru kabineta noteikums ir dotas pilnvaras pārbaudīt, vai valsts nauda izmantota lietderīgi un pamatoti. Tai ir tiesības iet uz uzņēmumu un pārbaudīt katru darījumu, katru izdevumu pozīciju. Taču tas nav darīts, atklāj raidījums.
"Attiecībā uz pilsētām pasūtītājs ir pilsētu domes, un līdz ar to arī viņas ir tieši atbildīgas par šī tarifa pamatotības aprēķinu pārbaudi. Noteikumos ir teikts, ka Autotransporta direkcija var veikt pārbaudi, tādu pašu kā pasūtītājs, lai konstatētu, vai tarifs ir pamatots, vai kompensācija tiek maksāta pamatoti.
Jāsaka, ka šie noteikumi atļauj mums to darīt, bet ir arī sabiedriska pakalpojuma transporta likums un deleģējuma līgums starp Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, kas savukārt nosaka mūsu kompetenci. Un mūsu tiešā kompetence ir valsts dotācijas izlietojuma pārbaude tajos sektoros, kuros mēs tieši sadarbojamies. Šajā gadījumā tas ir pilsētu domes un esam veikusi pārbaudes pilsētu domēs, nevis pilsētu uzņēmumos, " norāda Autotransporta direkcijas valdes loceklis Normunds Norvaišs.
Norvaišs skaidro, ka pārbaudi uzņēmumā varētu veikt, ja direkcija saņemtu Satiksmes ministra deleģējumu. Anrijs Matīss uzskata, ka biļetes cenā iekļauto izdevumu pārbaude ir jāveic un direkcijai nemaz nav nepieciešams īpašs pilnvarojums:"Pirmām kārtām Autotransporta direkcijai ir jārīkojas. Jo viņi galu galā administrē valsts naudu un lai rēķini tiktu piestādītu pamatoti, par kurām tātad tiek piestādīti rēķini, ka šīs pozīcijas ir atbilstošas tām, kādām viņām jābūt. Mēs nevaram apmaksāt sadārdzinātus rēķinus. Gaidu no Autotransporta direkcijas precīzu vai šo izmaksu pozīcijas, par kurām konkrēti valsts maksā, tās kategorijas – invalīdi, politiski represētie, par kurām mēs maksājam, lai tiešām nepārmaksājam. Otrs – ja ir likumdošanas robi vai ir kaut kādi trūkumi likumdošanā, tad es gaidu priekšlikumus no Autotransporta direkcijas."
Norvaišs gan netic, ka pārbaude dos kādus rezultātus. Direkcijas rīcībā neesot līguma, kas noslēgts starp domi un Rīgas satiksmi, neesot tehnisko līdzekļu, lai pārbaudes veiktu. Viņš ir skeptisks par to, vai pārbaudāmās struktūras gribēs sadarboties.
Ja pārbaude notiks un tajā konstatēs, ka biļetes cenā ir iekļauti nepamatoti izdevumi, tad direkcijai ir tiesības neizmaksāt nepamatoto kompensācijas daļu, vēsta raidījums.
