Pagājuši teju pieci mēneši kopš Krievijas Federācijas noteiktā pārtikas embargo Eiropas Savienības (ES) ražotājiem pārtikas produktiem un par spīti valdības un Eiropas komisijas (EK) atbalstam, lauksaimniekiem šis gads iesācies smagi un būtiskus uzlabojumus ražotāji tā arī nav piedzīvojuši.
Latvijas lauksaimnieki joprojām atrodas neapskaužamā situācijā saistībā ar Krievijas noteikto embargo - finansiāli zaudējumi, samazinājies piena produktu noietu tirgus, kritušās cenas, spēcīga konkurence - šķiet, ka tā vietā, lai lauksaimnieki beidzot saņemtu nepieciešamo atbalstu, viņiem kārtējo reizi jācīnās pašu spēkiem.
Vissmagāk aizvien klājas piensaimniecībai, jo tā ir pati inertākā lauksaimniecības nozare. Situāciju neatvieglo arī EK piešķirtais atbalsts 7,7 miljonu eiro apmērā, jo tas nosedz tikai nepilnus 30 procentus no piena ražotāju zaudējumiem.
Lai stiprinātu lauksaimnieku konkurētspēju kopējā tirgū svarīgs ir katrs atbalsta posms - tiešs vai netiešs, LTV raidījumam "Rīta panorāma" uzsver lauksaimnieki.
Kā zināms, salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, mūsu zemniekiem ir ievērojami mazāki resursi investīcijām, kā rezultātā konkurētspēja ar Eiropas valstīm samazinās, nemaz nerunājot par atšķirīgo nodokļu politiku. Tāpēc vienas no augstākajām cerībām lauksaimnieku vidū ir pazemināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.
Kā norāda lauksaimnieki, salīdzinot, piemēram, ar Poliju PVN Latvijā ir četras reizes augstāks, kas ievērojami apdraud mūsu valsts konkurētspēju. PVN samazināšana sniegtu ne tikai nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem, bet arī vienlaikus atvieglotu maznodrošināto dzīvi, jo samazinoties nodoklim, samazināsies arī pārtikas cenas.
Lai apspriestu PVN samazināšanu, kā arī iespējamos atvieglojumus saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lauksaimnieki šodien plāno tikties ar finanšu ministru Jāni Reiru.
