Droši vien daudzi ir dzirdējuši par to, ka nogriežot ananāsam galotni (cekulu) – var viņu iesakņot.
Protams, ne viens vien cilvēks, mēģina izaudzēt šo eksotisko augu telpās, īpaši neplānojot par īpašu rentabilitāti šim pasākumam. Parasti, mūs uz priekšu virza parasta zinātkāre, cilvēkiem patīk eksotiski augi, tas ir interesanti arī maziem bērniem.
Droši vien kāds no Jums ir jau mēģinājis iesakņot ananāsu, iespējams, ka daži ir šajā procesā piemeklējusi pat neveiksme.
Šajā rakstā mēs parunāsim par šo augu, tāpat arī dosim padomus kā viņu iesakņot.
Ananāss savu nosaukumu angļu valodas “pineapple” ieguva pateicoties savai līdzībai ar priedes čiekuru.
Tāpat arī tādā veidā ananāss ir ieguvis savu latīnisko nosaukumu - Ananas comosu.
Savvaļā ananāss pieder īpašiem daudzgadīgajiem lakstaugiem Tropiskajos platuma grādos.
Ananāsa dzimtene ir Brazīlija un Paragvaja.
Ananāss izaug līdz 1-1,5 m garš, bet viņa
Augs izaug līdz 1-1,5 m augstumā, bet viņa smailgalu lapas var sasniegt no 30 cm līdz 1 m garumā. Lapas ir sukulenta tipa, kuras ir pārklātas ar biezu epidermas slāni. Lapām piemīt spēja uzkrāt ūdeni savos audos.
Pēc lapu rozetes noformēšanās sāk attīsties ziednesis, kura garums var sasniegt pat 60 cm, biezi pārklāts ar daudziem ziediņiem. Ik dienas uz ziedneša uzzied no 5 līdz 10 ziediņi, pati ziedēšana ilgst 10-20 dienas.
Pēc ziedēšanas sēklotne saaug augļkopā. Ananāsa auglis ir sarežģīts un sastāv no ziedkopas, kura ir ieaugusi starp īpašām sēklotni nosedzošām lapām. Augļa galotnītē vienmēr ir vienkāršs vai salikts lapu vainags (lapu rozete).
Uz kāta no žākļu pumpuriem veidojas dažādu tipu sānu dzinumi, kuri tiek izmantoti kā stādu materiāls pie ananāsa pavairošanas. Vis stiprākie ir tie dzinumi, kuri veidojās zem augsnes virskārtas. Šādu veidojums skaits uz viena auga ir atkarīgs no šķirnes un svārstās no 1 līdz 10. uz šiem veidojumiem tiek iegūta raža otrajā gadā un visas nākošās ananāsu ražas.
Dzinumi, kuri veidojās virs augsnes slāņa ir mazāki nekā dzinumi, kuri veidojās augsnē. Vēl mazāki ir tie dzinumi, kuri veidojās uz ziedneša zem augļa. Tāpat arī kā stādāmo materiālu pavairošanai var izmantot ananāsa augļa galotnīti.
Skaidrs ir tas, ka iegādājoties veikalā ananāsa augli, kā stādāmo materiālu var izmanto tikai šo lapu vainaga galotnīti.
No stādāmā materiāla veida ir atkarīgi ražas iegūšanas termiņi. Izmantojot pavairošanai lapu vainaga galotnīti, ražu var iegūt tikai pēc 18-28 mēnešiem no iestādīšanas brīža.
Ananāss ir īsās dienas augs, lai veidotos ziedkopa ir nepieciešams pagarināt diennakts tumšo laiku. Tāpat arī auga pāriešanas periodā uz ziedēšanu nepieciešams stimulēt naktī temperatūras pazemināšanos līdz 15-16ºC.
Tātad atgriezīsimies pie mūsu uzdevuma, lai ananāss mājas apstākļos iesakņotos nepieciešams nogriezt ananāsa auglim lapu vainaga galotnīti un šai galotnītei klāt ir jābūt aptuveni 1 cm daļa augļkopas.
Nepieciešams ir nedaudz pažāvēt griezuma vietu nedēļas garumā – novietojot tā, lai stādāmais materiāls ir ar lapu vainaga galotnīti uz leju un atrodas tumšā telpā.
Tāpat var arī griezuma vietu apstrādāt ar sasmalcinātu ogli.
Apstrādāto lapu vainaga galotnīti stāda zemā un platā podiņā ar irdenu augsni. Parasti tiek izmantota kūdras, velēnu un lapu zemes maisījums. Var arī pievienot skaidas un rupjas smiltis. Podiņa apakšā, lai veicinātu drenāžu, ievieto gabaliņu ogles.
Sagatavoto ananāsa lapu vainaga galotnīti iegremdē aptuveni 1 cm dziļumā un bagātīgi aplaista.
Gaišā un siltā vietā ananāsa ieskaņošanās notiek aptuveni 1,5-2 mēnešu laikā. Eksistē viedoklis, ka labāk ananāsu iesakņot ir smiltīs, un tikai pēc tam to pārstādīt barības vielām bagātā augsnē. Daži pat lapu vainaga galotnīti ievieto ūdenī. Es uzskatu, ka vispareizāk ir ananāsu uzreiz bagātīgā augsnē, tāpēc, ka pārstādīšanas laikā tiks traumētas saknes.
Par lieku nebūs atgādināt, ka diezgan ilgu laika posmu nebūs redzams vai ananāss ir veiksmīgi iesakņojies. Ja ananāsa lapas nesāk sažūt un dzeltēt, un nenotiek arī nekādas citas izmaiņas, nevajag augu kustināt un nemēģināt noteikt vai augs ir iesakņojies.
Tikko kā parādīsies mazas jaunās lapiņas, tā ir skaidrs – mēģinājums ir izdevies!
Podiņu ar ananāsu nerekomendē grozīt, var palēnināties auga augšana. Ananāsu ir nepieciešams diezgan bagātīgi laistīt, it īpaši gada siltākajā laikā. Ūdenim ir jābūt siltam un nedaudz paskābam.
Tāpat ir arī nepieciešama minerālā piebarošana, tāpēc, ka ananāss – augs ir prasīgs pret barības vielām. Rūpnieciskajā ananāsu audzēšanā sezonas laikā veic 2-3 piebarošanas ar attiecību N180 - P100 - К80, taču istabas ananāsam labāk piebarošanu veikt biežāk, taču mazākās koncentrācijas. Pietiekoši būs, ja piebarošanu veiksiet reizi mēnesī.
Otrajā (pēc nepieciešamības arī trešajā) gadā augu ir nepieciešams pārstādīt lielākā podiņā.
Ja ananāss aug Jums ļoti ilgi, bet ziedēšana nenotiek, var pamēģināt pielietot praktiski stimulēt ziedēšanu. Tam ir nepieciešams, lai augs būtu pietiekoši noformējies – lapām ir jābūt 60-70 cm garumā. Stimulāciju var veikt tikai siltajā gada laikā, trīs mēnešus pirms tam nepieciešams veikt minerālo piebarošanu.
Lai iegūtu stimulējošo vielu – acetilēnu, 2-2,5 g kalcija karbīda šķīdina 10 minūtes 1 l ūdens, pēc tam augšējo lapu žākles rozetē ielej 60 ml šķīduma. Procedūru veic 3 dienas pēc kārtas. Pēc šīs procedūras augu vēlams ir apklāt ar polietilēna maisiņu.
Daži audzētāji veiksmīgi praktizē apdūmošanu ar dūmiem zem polietilēna maisiņa.
Pēc apstrādes augs pēc 1-1,5 mēnešiem uzzied, bet var arī vēlāk uzziedēt. Ziedēšana ilgst līdz 2 nedēļām.
Ziediņiem piemīt maigs aromāts un atkarībā no apgaismojuma maina savu krāsu. Ziedēšanas laikā neveic slāpekļa piebarošanas, dod tikai minerālās piebarošanas. Tikko kā augļkopa sāk augt, tā slāpekļa piebarošanas atjauno.
Auglis nobriest tikai pēc 4-7 mēnešiem.
Ja ir notikusi veiksmīga ananāsa izaudzēšana, tad tālākai pavairošanai izmantot labāk sānu dzinumus.
Kā iespējamā neveiksme varētu būt tas, ka tika izmantots auglis, kuru transportēja uz veikalu pārāk zemā temperatūrā vai pie to transportēšanas tika izmantotas dezinficējošas vielas pārāk lielās koncentrācijās.
Avots: www.lejkanna.lv
