2011.gada pēdējā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss* palielinājies par 1.8 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu Rīgā varēja atļauties iegādāties 45 m² lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties platības ziņā daudz lielāku mājokli nekā galvaspilsētā - pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība sasniedz 57.7 m², Zemgalē 66 m² un Kurzemē 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē - 68.9 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Gada laikā SEB Mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 44.4 m² 2010.gada pēdējā ceturksnī līdz 45 m² pērnā gada nogalē. SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtības pieaugumu sekmēja neto darba samaksas palielināšanās par 4.1% (daļēji pieaugums saistīts ar sezonalitāti) un sērijveida dzīvokļu cenu kritums par 3.1%. Savukārt divi pārējie faktori darbojās mājokļu pieejamības mazināšanās virzienā - kredītprocentu likme gada laikā palielinājusies par 0.14 procentpunktiem, bet patēriņa cenu līmenis pieaudzis par vidēji 4.3%".
Ja salīdzina mājokļu pieejamību Rīgā un reģionos (reģionu centros), tad redzams, ka strādājošie reģionos var atļauties iegādāties platības ziņā lielāku mājokli nekā galvaspilsētā. Pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē (Valmierā un Cēsīs) Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir par aptuveni 28% lielāka nekā Rīgā, 2011.gada nogalē sasniedzot 57.7 m². Vēl augstāka mājokļu pieejamība ir Zemgalē (Jelgavā un Bauskā) un Kurzemē (Ventspilī un Liepājā), kur mājokļu pieejamības indekss sasniedz attiecīgi 66 m² un 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē), kur pērn tā bija 68.9 m², kas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu finansiālo risku, šajā reģionā var atļauties iegādāties pat līdz 68.9 m² lielu mājokli.
"Salīdzinot mājokļu pieejamības indeksa datus reģionu griezumā, papildus jāņem vērā vēl citi faktori, piemēram, nodarbinātība un bezdarbs, komunālo maksājumu apmēri. Reģionos (it īpaši Latgalē) bezdarba līmenis ir augstāks nekā galvaspilsētā, līdz ar to arī procentuāli ir mazāk to iedzīvotāju, kuri var saņemt kredītu mājokļa iegādei un var atļauties iegādāties mājokli īpašumā. Arī komunālo pakalpojumu izdevumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos - lielāki ikmēneša maksājumu par siltumu vai karsto ūdeni negatīvi ietekmē mājokļu pieejamību, " komentē Edmunds Rudzītis.
Avots: nra.lv
Saistītie raksti
