Ātro kredītu nozares sakārtošana atkal atrodas uz jautājuma zīmes. Būtiskie likuma grozījumi, kurus pērn atbalstīja iepriekšējais Saeimas sasaukums, tagad draud nonākt Saeimas arhīvā, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Pērn iepriekšējais Saeimas sastāvs lēma par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas iecerēja ātro kredītu ierobežošanu. Likuma izmaiņas nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu samērīgumu, kā arī veicinātu patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu un taisnīgu no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību.
Pēc šī balsojuma toreizējie Saeimas deputāti pie darba likuma nav atgriezušies un nav īsti skaidrs, vai jaunais sasaukums paredz turpināt skatīt likumu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurai pirmkārt jālemj par likuma izskatīšanu, pagaidām lēmuma pieņemšanu atliek, aizbildinoties ar nekvalitatīvu izstrādātu likumprojektu, iesakot to izstrādāt no jauna.
Lielāko daļu komisijas locekļu iebildumi teju vārds vārdā saskan ar nozares lobistu, nebanku kredītdevēju asociācijas, pausto.
“Nepieciešams skatīties, kādas sekas ir atstājuši jau esošie regulējumi un vai joprojām šie jautājumi ir aktuāli. Pēdējo divu gadu laikā pieņemti tik daudz grozījumu, kas regulē attiecīgo nozari, tai skaitā maksātspējas vērtēšana, reklāmas saturu ierobežojoši noteikumi u.c”, tā intervijā LTV norādīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājā Baiba Fromane.
Atklāts ir arī jautājums par to, vai problēma aizvien ir aktuāla un likuma grozījumi ir nepieciešami. Kā LTV atklāj ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, ātros kredītus izvēlas cilvēki ar zemiem ienākumiem, ar zemu maksātspēju. Nespējot tikt galā ar kredītiem un uzņemtajām saistībām cilvēki nonāk parādu jūgā un vairs nespēj sakārtot savu finanšu situāciju.
Paredzēts, ka nākamnedēļ ministrijas un nozares pārstāvji mēģinās pārliecināt deputātus pieņemt likuma grozījumus.
