Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kur inflācija jau labu brīdi ir draudīgi zema, Latvijā tieši pretēji – gada inflācija šā gada septembrī nedaudz pakāpās un sasniedza 1%. Lai arī vēl arvien rādītājs ir uzskatāms par salīdzinoši zemu, tomēr tas atšķirībā no vairuma citu ES dalībvalstu nerada bažas par deflācijas riskiem, informē Finanšu ministrija.
Gada griezumā inflāciju virza pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši tas attiecināms uz mājokļa uzturēšanas izdevumiem, kā arī ar ēdināšanu un izmitināšanu saistīto pakalpojumu cenām. Tas savā ziņā ir skaidrojams ar samērā straujo algu kāpumu pēdējā gada laikā. Vairumā gadījumu gala pakalpojuma cenu kāpums varētu būt tieši darbinieku atalgojuma izmaksu pieauguma dēļ. Savukārt spēcīgu negatīvu cenu spiedienu turpina radīt energoresursu cenas, kur dominē degvielas cenu kritums (-3,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri).
Mēneša laikā cenas ir kāpušas par 0,5%, kas bija sagaidāms. Septembrī, kā jau ierasts, būtiski mainās apģērbu un apavu veikalu sortiments, vasaras preču kolekciju pēdējās izpārdošanas nomaina rudens kolekcijas, līdz ar to arī vērojams nozīmīgs cenu lēciens par 7,3%. Līdzīgi sagaidāmas tendences ir vērojamas arī sezonālo dārzeņu cenām, kur lielai daļai dārzeņu cenas pēc intensīvas ražas sezonas atkal sāk pakāpties (vidēji 20,8%), savukārt kartupeļu cenas savu zemāko punktu sasniedza septembrī, to cenām samazinoties vēl par 14,2%. Turpmākajos mēnešos būs vērojams samērā straujš sezonāls kāpums visiem dārzeņiem. Ārpus ierastajām sezonālajām cenu svārstībām septembrī izcēlās piena produktu cenas, kas, sekojot līdzi piena iepirkuma cenu tendencēm reģionā, samazinājās vidēji par 5%.
FM ir pārskatījusi gada vidējās inflācijas prognozi 2014. gadam, to samazinot līdz 0,8%, bet 2015. gadā prognozēts 2,4 % pieaugums.
