Valdībai jau gadiem nav ilgtermiņa redzējuma gan valsts budžeta ieņēmumu, gan izdevumu jomā, netiek veikta pietiekama nodokļu maksātāju risku analīze, kā arī nav sakārtota atalgojuma sistēma un valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Kaut arī pagājušajā gadā valsts pārvalde ir uzlabojusi tās pārziņā esošo resursu uzskaiti, joprojām nav nodrošināta to racionāla un efektīva izmantošana – tā, veicot finanšu revīziju Latvijas Republikas 2013.gada pārskatam par valsts budžeta izpildi, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valdība jau kopš 2006.gada nenodrošina politikas plānošanas dokumenta apstiprināšanu nodokļu jomā, šādi veicinot neparedzētas, bieži sasteigtas izmaiņas normatīvajos aktos. Rezultātā nodokļu vide ir grūti prognozējama, jo tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam ar mērķi nodrošināt finanšu resursus tikai kārtējā gada izdevumu segšanai. Piemēram, 2012.gada beigās un 2013.gadā nodokļu likumdošanā vairākkārt tika izdarīti grozījumi. Vieni un tie paši normatīvie akti tika grozīti vairākas reizes (līdz piecām reizēm) – kopumā tika izdarīts 21 grozījums nodokļus reglamentējošajos likumos.
Valdība arī neredz nepieciešamību ikgadēji saņemt informāciju par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu, par nodokļu un nodevu parādu vecuma struktūru, par to iekasējamības iespējamību, par nodokļu maksātājiem atmaksājamām naudas summām (pārmaksām), kā arī par šo rādītāju tendencēm ilgtermiņā. Nepiedzenamo nodokļu apmērs vien pagājušajā gadā ir pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar 2012.gadu, sasniedzot gandrīz 540 miljonus latu.
Lai panāktu pilnīgāku nodokļu iekasēšanu, būtu jāveic pēc iespējas plašāka nodokļu maksātāju risku analīze, taču trīs gadu laikā VID ir izanalizējis datus tikai par 15% komersantu un par 1% fizisko personu, ko pats VID uzskata par riskantiem. Bieži vien notiek tā, ka daži nodokļu maksātāji „nonāk zem VID lupas” katru gadu, bet rezultātā tiek secināts, ka audita veikšana nav nepieciešama. Tajā pašā laikā tāds nodokļu maksātājs, kuru pats VID ir novērtējis kā būtiski riskantāku nekā citus, netiek analizēts vispār.
Arī izdevumu jomā trūkst ilgtermiņa redzējuma, kā rezultātā valsts politikas īstenošanai nepieciešamais finansējums netiek ieplānots atbilstoši budžeta programmas ietvaros īstenojamo pasākumu kopumam, tāpēc valdībai jāķeras pie līdzekļu pārdales. Piemēram, gada laikā veiktas līdzekļu pārdales iepriekš prognozējamām un plānojamām vajadzībām gandrīz 69 miljonu latu kopsummā. Vēl viens defekts šādai ilgtermiņa neplānošanai – prettiesiski un nepamatoti avansu maksājumi, ko jau vairākus gadus veic dažādas iestādes. 2013.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie ir pieauguši vairāk nekā sešas reizes, sasniedzot 1,7 miljonus latu, kas liecina, ka iestāžu rīcībā ir „lieki” budžeta līdzekļi.
Nepietiekams budžeta pieprasījumu izvērtējums veicina arī neatbilstošus izdevumus. Piemēram, Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai piešķirto finansējumu deviņi no 14 resoriem 2013.gadā vismaz 194 tūkst. Ls apmērā ir izlietojuši, finansējot ar prezidentūru nesaistītus izdevumus.
Pretēji normatīvajiem aktiem iestādes ir finansējušas kolektīvos pasākumus. Iestādes ir necaurskatāmi dalījušas ielūgumus uz dažādiem nozīmīgiem pasākumiem, kā arī pirkušas informatīvos un reklāmas pakalpojumus masu medijos. VK aicina normatīvajos aktos skaidri noteikt pieļaujamos šādu tēriņu griestus vai aizliegumu.
Vēl viena arvien nesakārtota joma ir atalgojums valsts pārvaldē. Valsts un pašvaldību institūcijās nav nodrošinātas līdzvērtīgas finansiālās iespējas, lai nodrošinātu mēnešalgas un normatīvajos aktos noteiktās piemaksas (atalgojuma mainīgo daļu) darbinieku motivācijai.
Papildus tam ir arī radītas priekšrocības atsevišķām iestādēm – Valsts kasei, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam un Prokuratūrai, jo tiesību akti ļauj šo iestāžu darbiniekiem piešķirt papildu prēmijas par rezultātiem, kuru sasniegšana nav tieši atkarīga no darbinieku ieguldījuma vai arī šī saikne nav izsekojama. Piemēram, Valsts kases 80 darbinieki ir saņēmuši prēmijas par ietaupījumu budžeta programmā „Valsts parāda vadība”, bet šīs programmas izdevumi vienmēr tiek plānoti piesardzīgi jeb tā, lai līdzekļi būtu pietiekami maksimālam saistību apjomam. Tādējādi šie līdzekļi pārsvarā tiks izmantoti mazākā apmērā, nekā ieplānots.
Valsts mērogā arī netiek apkopota informācija par jomām, kurās ir nepieciešams īslaicīgi piesaistīt ekspertus un speciālistus, tādējādi katra institūcija slēdz līgumus pēc savas izpratnes, kaut arī koordinēta rīcība dotu lielāku efektu un līdzekļu ekonomiju, piemēram, juristu pakalpojumu iepirkumi. Revīzijā vērtētajās iestādēs 2013.gadā īslaicīgiem specifiska rakstura darbiem ir tikušas piesaistītas 3072 fiziskas personas uz uzņēmuma līgumu pamata, tajā skaitā 378 gadījumos jeb 12% gadījumu līgumi slēgti ar iestādes darbiniekiem, un 997 fiziskas personas uz ārštata darba līguma pamata, kopā veicot izdevumus 3,2 milj. Ls apmērā.
Pašvaldībās joprojām nav izpratnes (vai vēlēšanās rīkoties atbilstīgi normatīvajiem aktiem) par grāmatvedības uzskaites kārtību, kā arī hroniski trūkst iekšējās kontroles. 119 pašvaldību 2013.gada pārskatos, kuru pareizību pārbauda zvērināti revidenti, vēl arvien netiek uzrādīta pilnīga informācija par ilgtermiņa ieguldījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem. Nav noskaidrota nekustamo īpašumu piederība un to vērtība. Netiek ņemti uzskaitē tie pazemes aktīvi, kas tiek jau izstrādāti, tā radot izsaimniekošanas risku. Vairākās pašvaldībās pastāv „melnās kases”, kurās apgrozās nekontrolēts naudas daudzums, apejot nodokļus un radot auglīgu augsni krāpnieciskiem darījumiem.
VK norāda, ka nav skaidrs, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas efektīvi, jo nav noteikti finanšu ieguldījumu mērķi, prasības aktīvu atdevei, kā arī pieeja peļņas sadalei. Arī 2013.gadā nav izdevies pieņemt Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības likumu un pārņemt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas kapitālsabiedrību pārvaldīšanas labās prakses principus.
