Vairāk nekā 40 procenti jauniešu 15 līdz 16 gadu vecumā pēdējo septiņu dienu laikā ir lietojuši alkoholu, turklāt meitenes biežāk nekā zēni. Alkoholu vispār nekad nav lietojuši tikai astoņi procenti pusaudžu. Tas izpētīts, aptaujājot 7627 skolēnus no 387 skolām Latvijā.
77 procenti skolēnu atzinuši, ka alu un sidru iegādāties ir ļoti viegli vai viegli. Slimību profilakses un kontroles centra pētnieks Mārcis Trapencieris norāda, ka pētījuma laikā pusaudžiem arī jautāts, kādu alkoholu un kur viņi iegādājas. «Tās pārsvarā nav nelegālā alkohola tirdziecības vietas jeb točkas, jaunieši pērk alkoholu veikalā un galvenokārt alu un alkoholiskos kokteiļus,» atklāj pētnieks.
Šāds pētījums veikts visā Eiropā, aptaujājot tūkstošiem jauniešu, un dati nav iepriecinoši, vismaz ne attiecībā uz Latviju. Pēdējā mēneša laikā jaunieši visvairāk lietojuši alu – 54 procenti, bet 41 procents – stipros dzērienus, pusē gadījumu pusaudži tos nopirkuši veikalā. Dati par alkohola pieejamību atklāj, ka pašlaik (pētījums veikts 2011. gada laikā) salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (1999., 2002. un 2007. gadu) tomēr alkoholu iegādāties ir grūtāk. Pēc pētnieku domām, tas saistīts arī alkohola cenu, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi, un, jo lielāka cena, jo alkohols jauniešiem ir mazāk pieejams. «Tas nozīmē, ka viens no veidiem, kā mazināt pieejamību alkoholam, ir regulāri pārskatīt akcīzes nodokli alkoholam un paaugstināt cenas,» saka M. Trapencieris. Jauniešu leksika attiecībā uz alkoholu ir visai plaša, viņi pārzina alkoholiskos dzērienus un ar to saistītās darbības, kas nozīmē, ka šīs darbības viņiem nav svešas, var teikt, ka jaunieši ir uz tu ar alkoholu. Pētījumā apkopoti citāti, kuri spilgti raksturo pusaudžu paradumus, piemēram, «normāli iekapāju ar čomiem pie jūras; uz trijiem izdzērām 12 litrus alu».
Līdz 11 gadu vecumam 48 procenti jauniešu jau ir pamēģinājuši alkoholu, bet tas, pēc pētnieku domām, ir līdzīgs rādītājs kā citās valstīs. Tomēr traģiski, ka līdz 13 gadu vecumam bijusi piedzērusies ceturtā daļa pusaudžu. Pētījumā secināts, ka vienā alkohola lietošanas reizē pusaudzis izdzēris 50 gramus absolūtā alkohola.
Par viegli pieejamām jaunieši sauc arī cigaretes – tā domā 74 procenti aptaujāto jauniešu, līdz ar šo rādītāju Latvija ierindojas desmitajā vietā Eiropā – pirmajās trīs vietās ir Čehija, Dānija un Zviedrija. Tomēr pavisam cita aina atklājas, aplūkojot datus par jauniešu pieredzi, proti, cik no viņiem ir pamēģinājuši smēķēt. Latvija ierindojas 1. vietā ar 78 procentiem. Pirmajā vietā mūsu valsts ir arī, ņemot vērā datus par to, cik pusaudžu ir smēķējuši pēdējā mēneša laikā – Latvijā 43 procenti (vidēji Eiropā – 28 procenti). Vismazāk pusaudži smēķējuši Albānijā (13 procenti), Melnkalnē (12 procenti) un Islandē (10 procenti).
Ar pētījuma datiem centrs iepazīstinās arī politiķus un lēmuma pieņēmējus, taču uz Neatkarīgās jautājumu, kas būtu jādara, lai mazinātu alkohola lietošanu jauniešu vidū, M. Trapencieris saka: jāturpina iesāktā cenu celšana gan alkoholam, gan cigaretēm, piemēram, Islandē cigaretes ir ļoti dārgas, un dati liecina, ka jauniešu īpatsvars, kas smēķē, ir neliels. «Paralēli tam jauniešiem dod kuponus bezmaksas sporta nodarbībām, kas ir kā profilakses pasākums, lai jaunieši nelietotu ne alkoholu, ne cigaretes,» norāda pētnieks. Alkohola pieejamība jāsamazina jebkuros citos veidos, iespējams, to būtu jāaizliedz tirgot degvielas uzpildes stacijās, bet lielveikalos jātirgo tikai atsevišķās zālēs, kur ieiet varētu tikai pieaugušie un tas tiktu stingrāk kontrolēts. «Jaunieši – vismaz lielākā daļa – nav tā grupa, kas pērk alkoholu točkās un vārtu rūmēs, jauniešiem vēl ir saglabājusies pašapziņa, un viņi neasociē sevi ar alkoholiķiem. Galvenokārt dzer alu, bet veikalos viņi mierīgi nopērk divlitrīgo septiņgrādīgo alu, un tas ir pilnīgi pietiekami, lai pusaudzis piedzertos,» spriež M. Trapencieris.
«Pastāv 45 procentu varbūtība, ka bērni, kuri uzsāk alkoholu lietošanu 13 gadu vecumā, vēlāk būs atkarīgi no alkohola, norāda M. Trapencieris. «Jo vēlākā vecumā jaunietis alkoholu pamēģina un sāk lietot, jo šī varbūtība – kļūt atkarīgam – būtiski samazinās.»
***
Citāti
Vecāku klātbūtnē pagaršoju divus malkus alu
Es ar tēti biju pie draugiem, viņš atļāva dažas mutītes
Pagaršoju vienu malciņu no mammas vīna glāzes
Vienu glāzi vīna, biju kopā ar ģimeni un kaimiņiem, sagaidīju jauno gadu
Es piedzēros jaunajā gadā kopā ar vecākiem. Es dzēru šņabi, džinu, alu
Es kopā ar ģimeni un draugiem svinēju jauno gadu, izdzēru ļoti daudz šampanieša, pēc tam man bija ļoti slikti
Normāli iekapāju ar čomiem pie jūras, un uz trijiem izdzērām 12 litrus alu.
Mēs rīkojām ballīti un dzērām vis kaut ko – alu, džinu...
Es biju kopā ar trim draudzenēm, izdzēru vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, ko iegādājāmies točkā
Braucienā uz Stokholmu izdzēru 1,5 litrus alu un nedaudz sidru
Ar klases biedriem izdzērām divlitrīgo alus pudeli apmēram uz pusēm ar klasesbiedru
Ar klasesbiedriem kopā bijām, es knapi izdzēru puslitru alu un mazo glāzīti brendija
***
Jaunieši un atkarību vielu lietošana (15–16 gadus veci)
Pēdējā alkohola lietošanas reize (%)
• 1–7 dienas 42
• 8–15 dienas 13
• 15–30 dienas 12
• Pirms mēneša 20
• Pirms vairāk nekā gada 6
• Alkoholu nav lietojis 8
Cik no jauniešiem ir pamēģinājuši smēķēt (%)?
Latvijā 78
• Eiropā vidēji 54
3 augstākie rādītāji
• Latvija 78
• Čehija 75
• Lietuva 74
3 zemākie rādītāji
• Norvēģija 37
• Melnkalne 32
• Islande 26
Pēdējā mēneša laikā smēķējušie (%)
• Latvijā 43 (1. vieta)
• Eiropā 28
Avots: Slimību profilakses un kontroles centra pētījums
Avots: nra.lv /Inga Paparde
