„Mēs zinām, ka dzīvojam parlamentārā republikā un jums pieder tieša un nepastarpināta vara, lai lauku kopienas iegūtu otro elpu. Mūsu kā izpildvaras uzdevums ir dot iespēju jums darboties, nevis darboties jūsu vietā.”, teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze, noslēdzot 1.Latvijas lauku kopienu parlamentu, kas 7.-8.jūnijā notika Preiļos un kaimiņu novados. Lauku kopienu parlaments saveda kopā ap 190 lauku kopienu aktīvistus un atbalstītājus no visiem Latvijas reģioniem.
Improvizētā virtuvē, kas Preiļu kultūras centrā radīja neformālu gaisotni, 1.Latvijas lauku kopienu parlamenta dalībnieki pauda dažādus redzējumus par lauku kopienām un lauku telpas perspektīvu. Tika uzsvērts, ka vietējie ļaudis vislabāk zina, kas nepieciešams viņu kopienai (ciemā, mazpilsēta), tomēr dažkārt pietrūkst spēka ieraudzīt resursus, kas palīdz pūlim pārtapt par komandu. Arī spēja ieraudzīt perspektīvu vietai un lietām, apstiprina atziņu, ar kuru, atklājot kopienu parlamentu, dalījās biedrības „Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece: „Lauki nav tukši, bet gan pilni ar iespējām.”
Jauna skata nepieciešamība uz iesīkstējušām problēmām ir radījusi vajadzību jauniem risinājumiem, kurus meklēja Lauku kopienu parlamenta dalībnieki, diskutējot darba grupās, daloties pieredzēs un ieklausoties vienam otrā. Rezultātā ir tapis rīcības plāns, kas paredz kopienu, pašvaldību, ministriju un Saeimas vienotu rīcību turpmākos divus gadus. Vietējo iniciatīvu iedvesmoti un ar Latvijas Valsts prezidenta sveicieniem pamudināti, apņēmību līdzdarboties rīcības plāna īstenošanā pauda arī Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Saeimas deputāti.
Rīcības plāns paredz risināt tādus jautājumus, kā piemēram, brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošanas procesu noslēgšana, kopienu līderu apmācību nepieciešamība, krājaizdevu sabiedrību idejas popularizēšana laukos, vietējā produkta patēriņa nozīmes palielināšana, elastīgu mācīšanās formu un vietējām vajadzībām atbilstoša satura pieejamības sekmēšana lauku iedzīvotājiem, atbalsta nepieciešamība nemateriālo resursu saglabāšanai laukos.
„Mainījušies priekšstati par to, kas ir ražošanas pamatlīdzeklis. Šobrīd tās ir cilvēka smadzenes, un mums ir jārūpējas par to, lai šis pamatlīdzeklis neaizplūst no laukiem,” teica Aija Tūna, Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespējas skolām” vadītāja, papildinot „mēs esam gudri, tikai tā gudrība ir jāliek lietā!”
1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta organizētāji saņēma ārvalstu viesu atzinību un pozitīvu vērtējumu no Eiropas lauku pilsoniskās sabiedrības sadarbības tīkla PREPARE koordinatora Gorana Šostera, kurš teica: „Latvijas Lauku foruma ieguldījums līdzdalīgās demokrātijas procesu iedzīvināšanā Latvijā kļūst par piemēru citām jaunās demokrātijas valstīm, parādot, ka labus rezultātus var sasniegt īsā laikā, un sabiedrības līdzdalības kultūras veidošanai ne vienmēr ir nepieciešami gadu desmiti.”
Lauku kopienu parlamentā izveidotā darba grupa, balstoties uz kopienu parlamenta dalībnieku izvirzītajiem priekšlikumiem, precizēs rīcības programmu turpmākajiem diviem gadiem un publiskos ieinteresētajām pusēm ar aicinājumu līdzdarboties rīcības plāna īstenošanā. Savukārt Lauku kopienu parlamenta padome reizi pusgadā izvērtēs rīcības plāna ieviešanas progresu, gatavojoties jau 2.Latvijas Lauku kopienu parlamentam 2015. gadā.
Noslēgumā 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībniece Saeimas deputāte Zanda Kalniņa – Lukaševica atzīst, ka sajūtu līmenī šis parlaments ir bijis ļoti vienots, vienlaikus radot daudzas lietas, kas jāīsteno kopienu, pašvaldību un nacionālā līmenī. Savukārt Līvānu jauniešu biedrības „Sava kabata” vadītāja Marika Rudzīte-Griķe papildina, ka ir jādara tas, kas dod prieku un gandarījumu, un jāmeklē sadarbība ar citiem, kuri mīl to, ko dara, jo tas rada pozitīvo enerģiju.
Sestdien, pozitīvas enerģijas piepildīti, 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki, pa ceļam iepazīstot kopienu aktivitātes Preiļu rajona partnerības teritorijā, devās atpakaļ uz mājām, lai katrs savā vietā turpinātu iedvesmojošo darbu ar domu „Visai Latvijai ir jādzīvo!”
